LVSADA

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

        Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž gandarījumu par to, ka valdības rīcības plāns tiks papildināts ar pasākumiem, kas uzlabo Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (Dienests) darbinieku piekļuvi veselības aprūpei. Šāds lēmums pēc arodbiedrību puses ierosinājuma tika pieņemts Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē 2019. gada 16. aprīlī.

        Pēc LVSADA ierosinājuma šo jautājumu Veselības ministrija sāka skatīt pagājušā gada augustā. Toreiz darba grupa nolēma, ka priekšlikums par savlaicīgu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību Dienesta darbiniekiem ir konceptuāli atbalstāms. Lai iegūtu precīzāku informāciju par situāciju, ministrija uzdeva Dienestam aptaujāt darbiniekus par gaidīšanas laika ietekmi uz viņiem nepieciešamās ārstniecības pieejamību.

        Pirms aptaujas rezultātu iesniegšanas ministrijai Dienesta vadība ar tiem iepazīstināja LVSADA. Aptauja uzrāda, ka 2018. gada pirmajos 6 mēnešos veselības aprūpe ir bijusi nepieciešama 725 cilvēkiem jeb 22% no visiem Dienesta darbiniekiem. Kaut arī pacienta iemaksu un līdzmaksājumu viņu vietā sedz valsts, 2045 epizodēs (42% gadījumu) darbinieki par pakalpojumu bija spiesti maksāt pilnu cenu no savas kabatas ilgā gaidīšanas laika dēļ.

        Tātad realitātē NMPD darbinieki patiešām saskaras ar garām rindām uz viņiem nepieciešamo ārstniecības pakalpojumu saņemšanu. Tas kavē darbu dienestā un neveicina NMPD nodrošinājumu ar nepieciešamajiem cilvēkresursiem.

       LVSADA joprojām cer, ka Dienesta darbinieku veselības aprūpes uzlabošana būs viens no pirmajiem jaunās valdības darbiem, kas gan uzlabos veselības aprūpes pieejamību, gan mazinās darba roku trūkumu Dienestā.

Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).

2019. gada 16. aprīlī

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

        Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir konstatējusi, ka valdība slepus gatavojas samazināt finansējumu veselības aprūpei. Sākot ar nākamo gadu, nozares finansējums saruks gan absolūtos skaitļos, gan procentos no iekšzemes kopprodukta (IKP). Latvijas sabiedrībai par to netiek stāstīts vispār. Savukārt Eiropas Komisiju valdība gatavojas maldināt, ziņojot, ka viss ir vislabākajā kārtībā.

          Tieši šādu maldinošu informāciju satur valdības sagatavotā Latvijas Stabilitātes programma 2019. – 2022. gadam. Programmā tiek apgalvots, ka “ar piešķirtā papildu finansējuma pieaugumu Latvija kopumā ir spējusi nodrošināt vidējo finansējuma pieaugumu veselības aprūpes nozarei atbilstoši Sabiedrības veselības pamatnostādņu 2014. – 2020. gadam plānotajam finansējuma pieaugumam”. Patiesībā līdz pamatnostādnēs plānotajam jau tagad pietrūkst vairāk par 700 miljoniem euro. Atbilstoši pamatnostādnēm un Veselības aprūpes finansēšanas likumam, valsts finansējumam veselības aprūpei 2020. gadā jāsasniedz vismaz 4% no IKP. Diemžēl realitāte sola krietni mazāk.

          Par konstatētajām neatbilstībām LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris šodien, 12. aprīlī, informēs Saeimas Eiropas lietu komisiju.

Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja I. Rudzīte (tel. 67847300).

2019. gada 12. aprīlī