16.12. Preses relīze

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

        Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir nosūtījusi Valsts prezidentam Egilam Levitam vēstuli, kurā aicina atturēties no juridiski nekorektas un politiski bezatbildīgas rīcības pret veselības aprūpes nozari.

        LVSADA 2019. gada 19. novembrī nosūtīja Valsts prezidentam vēstuli ar lūgumu prasīt Saeimā 14. novembrī pieņemtā likuma “Par valsts budžetu 2020. gadam” un likuma “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022. gadam” otrreizēju caurlūkošanu. Tomēr prezidents 28. novembrī abus minētos likums izsludināja. Vienlaikus viņš ar atsevišķu vēstuli Nr. 288 vērsies pie Saeimas un Ministru kabineta, cita starpā aicinot Saeimu atturēties no tādu likumu pieņemšanas, kuru pienācīgu izpildi tā nespēj nodrošināt. Vēstulē Nr. 288 pamatoti konstatēts: “Negrozot paša pieņemto Veselības aprūpes finansēšanas likuma pārejas noteikumu 11. punktā solīto, bet vienlaikus arī neizpildot šo solījumu valsts budžetā 2020. gadam, likumdevējs nav vairojis iedzīvotāju uzticēšanos likuma spēkam un paša likumdevēja lemtajam”. Taču tālāk netieši norādīts, ka solījums varētu būt tukšs un neizpildāms, turklāt neatbilstošs Satversmes 66. panta prasībām. 

       LVSADA vēstulē ir skaidrots, kāpēc šāda viedokļa attiecināšana uz Veselības aprūpes finansēšanas likuma pārejas noteikumu 11. punktā noteikto darba samaksas paaugstināšanu 2019., 2020. un 2021. gadā nebūtu juridiski korekta. Tāpat nav pamata apgalvot, ka šī likuma norma ir tukša un neizpildāma. Konkrētā norma jau tiek sekmīgi pildīta attiecībā uz 2019. gadu. Savukārt 2020. g. valdības izdevumi plānoti par aptuveni 700 milj. euro lielāki nekā 2019. gadā. Tātad ieplānot likumā noteikto darba samaksas pieaugumu veselības aprūpes nozares darbiniekiem bija iespējams. Diemžēl Ministru kabinets šo pienākumu ignorēja, neuzrādot nekādu tiesisku pamatojumu savai pretlikumīgajai rīcībai.

      LVSADA vērš uzmanību uz to, ka Veselības aprūpes finansēšanas likuma mērķis ir veicināt labai starptautiskai praksei atbilstošu veselības aprūpes finansējumu, tādējādi sekmējot veselības aprūpes pieejamību un sabiedrības veselības rādītāju uzlabošanos Ne velti likumā ir noteikts, ka veselības aprūpes vispārējās valdības sektora finansējums, sākot ar 2020. gadu, veido vismaz 4% no iekšzemes kopprodukta. LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris uzsver: “Ikvienam jāsaprot, ka rīcība, kas stiprina Veselības aprūpes finansēšanas likuma ievērošanu, kalpo likuma mērķim, un otrādi”.

      Ar pilnu vēstules tekstu iespējams iepazīties, sazinoties ar LVSADA biroju (lvsada@lvsada.lv).

 

Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).

2019. gada 16. decembrī


05.12. Preses relīze

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

        Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA), 5. decembrī, piedaloties Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) sēdē, saņēma apstiprinājumu, ka LVSADA tiek reģistrēta kā ierosinājuma rīkot tautas nobalsošanu par 13. Saeimas atlaišanu iniciatīvas grupa. Vienlaikus CVK nolēma pievienot LVSADA iniciatīvu pie jau reģistrētās iniciatīvas par nobalsošanu par Saeimas atlaišanu.

         LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris to vērtē atzinīgi: “CVK pieņēma lēmumu, kas ļaus vēlētājiem skaidri un iespējami vienkārši izdarīt savu demokrātisko izvēli.”

       

Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).

2019. gada 5. decembrī


02.12. Preses relīze

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

        Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir konstatējusi, ka Veselības nozares stratēģiskā padome (turpmāk – Stratēģiskā padome) š. g. 22. novembrī jautājumu par ārstniecības personu mēnešalgu palielinājumu ir izskatījusi, pārkāpjot Stratēģiskās padomes nolikumu.

         Konkrēti, veselības ministre Ilze Viņķele ir turpinājusi vadīt Stratēģiskās padomes sēdes vienīgā darba kārtības jautājuma “2020. gada papildus atalgojuma finansējuma sadale” izskatīšanu neraugoties uz to, ka sēdē piedalās mazāk par pusi no Stratēģiskās padomes locekļiem. Sēdē nepiedalījās ne LVSADA, ne Latvijas Ārstu biedrības, ne Latvijas Jauno ārstu asociācijas, ne Latvijas Māsu asociācijas, ne Rīgas Stradiņa universitātes, ne Latvijas Universitātes, ne Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas, ne Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas, ne Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas SUSTENTO, nedz arī Latvijas Slimnīcu biedrības pārstāvji.

         Atbilstoši Stratēģiskās padomes nolikumam, šādā situācijā sēdē paredzēto jautājumu izskatīšanai jāsasauc atkārtotu sēdi. Tomēr veselības ministre turpināja jautājuma izskatīšanu un Veselības ministrija nekautrējās paziņot, ka: “22.  novembrī Veselības nozares Stratēģiskās padomes sēdē dalībnieki pauda atbalstu Veselības ministrijas redzējumam par nākamā gada budžetā paredzēto papildu 60,1 miljona eiro sadales veidu ārstniecības personu zemāko mēnešalgu palielinājumam” (http://www.vm.gov.lv/lv/aktualitates/preses_relizes/ ).           

         LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris par to saka: “Kā redzams, tiesiskā nihilisma vīruss izplatās strauji. Ja jau valdība un Saeima atļaujas nepildīt likumus, tad nolikuma nepildīšana ministram ir tīrais nieks…”.

         Lai nepieļautu prettiesiskas prakses nostiprināšanos valsts pārvaldē, LVSADA ir aicinājusi Veselības ministrijas ierēdņus paziņot, ka 22. novembrī notikusī Stratēģiskās padomes darba kārtības izskatīšana ir spēkā neesoša.

 

Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).

2019. gada 2. decembrī