Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) vērš sabiedrības uzmanību uz to, ka jaunākajā Eiropas Komisijas (EK) ziņojumā par Latviju kā divas būtiskas problēmas ir uzrādīts zemais valdības finansējums veselības aprūpei un veselības nozares darbiniekiem paredzētā darba samaksas pieauguma nepildīšana.
Arī iepriekšējā ziņojumā par Latviju pirms gada cita starpā tika uzsvērts, ka zemais valsts finansējums veselības aprūpei ir viens no galvenajiem cēloņiem sliktiem sabiedrības veselības rādītājiem Latvijā, jo ierobežo piekļuvi kvalitatīvai un savlaicīgai veselības aprūpei. Arī toreiz EK pievērsa uzmanību faktam, ka reformu sekmīgumu apdraud veselības aprūpes darbaspēka trūkums, pie kā īpaši vainojams zemais atalgojums.
Vienlaikus tika konstatēts, ka publiskais finansējums veselības aprūpei laikposmā no 2017. līdz 2019. gadam ir pieaudzis par 0,5% no IKP, sasniedzot 3,8%. Tas deva pozitīvus rezultātus: uzlabojās veselības aprūpes pakalpojumu un novatorisku zāļu pieejamība, pirmo reizi kopš ekonomiskās krīzes beigām valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu ikgadējās “kvotas” nebija pilnībā izmantotas. Turklāt to Latvijas iedzīvotāju procentuālā daļa, kuri ziņo par neapmierinātām veselības aprūpes vajadzībām, samazinājās no 8,2% līdz 6,2%. Tas viss ir veicinājis IKP izaugsmi valstī kopumā.
Taču atšķirībā no iepriekšējā ziņojuma šoreiz EK pauž bažas par valsts finansējuma samazinājumu veselības aprūpei, paredzot, ka 2020. gadā tas noslīdēs līdz tikai 3,5% no IKP. Negatīvi tiek vērtēts arī fakts, ka paredzētā 20% darba samaksas pieauguma vietā mediķi saņems tikai papildus 10%. EK ieskatā, šie apstākļi nopietni apdraud nelielo progresu, kas līdz šim bija sasniegts veselības aprūpes pieejamības, kvalitātes un izmaksu efektivitātes uzlabošanā.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris pēc iepazīšanās ar ziņojumu izvirza jautājumu: “Skaidri redzams, ka valdība un Saeima, samazinot valsts finansējumu veselības aprūpei un nepildot likumā paredzēto darba samaksas pieaugumu nozares darbiniekiem, rīkojas bezatbildīgi. Rodas jautājums – kā interesēs tas notiek?”
EK ziņojuma veidošanā piedalījās arī LVSADA, 2019. gada oktobrī Rīgā tiekoties ar EK Eiropas Semestra misiju un iepazīstinot EK direktorātu pārstāvjus ar arodbiedrības viedokli par situāciju valstī un veselības aprūpes nozarē.
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) valde ir secinājusi, ka Veselības ministrijas izveidotās domnīcas līdzšinējā darbošanās vairāk liecina par paklausīgu politiska pasūtījuma pildīšanu, nekā par nodomu pilnveidot darba samaksas sistēmu veselības aprūpē.
LVSADA padome jau iepriekš (2020. gada 21. janvārī) nolēma neatbalstīt to, ka Ministru prezidents vienpersoniski ir izlēmis veidot jaunu darba samaksas sistēmu veselības aprūpes nozarē. Zīmīgi, ka Ministru prezidents pēc veselības ministres ierosinājuma ir uzdevis tai pašai ministrei izstrādāt jaunu darba samaksas kārtību 2019. gada 27. novembrī – tikai divas nedēļas pēc tam, kad Saeima bija apstiprinājusi valsts budžetu 2020. gadam.
Kā zināms, budžetā nav iekļauts ar likumu garantētais finansējums mediķu darba samaksas palielināšanai. LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris par to saka: “Varētu sagaidīt, ka šādā situācijā gan valdība, gan Veselības ministrija nekavējoties sāks rīkoties, lai likumiskās garantijas veselības aprūpes nozares darbiniekiem tomēr tiktu īstenotas, kaut ar novēlošanos. Diemžēl tā vietā ar skubu tiek veidota mākslīga problēma, lai novērstu sabiedrības uzmanību no galvenās patiesās problēmas – likumisko garantiju nepildīšanas”.
Piemēram, domnīca kā pirmo esošā darba samaksas modeļa problēmu ir definējusi to, ka “nav pietiekamas skaidrības un argumentu mērķa algas apjomam.” Taču tas neatbilst patiesībai. Jau 2005. un 2006. gadā ar Ministru kabineta rīkojumiem par nepieciešamajiem pasākumiem cilvēkresursu attīstībai veselības aprūpē ir noteikts, ka ārsta vidējai darba samaksai, sākot ar 2009. gadu, ir jābūt vienādai ar 2,5 vidējām darba samaksām tautsaimniecībā (sakrīt ar ārsta vidējo darba samaksu OECD valstīs) gadā pirms budžeta plānošanas (Latvijā 2018. g. – joprojām tikai 1,87), vidējā medicīniskā personāla darba samaksai – 60% (OECD valstīs – 46%) un jaunākā medicīniskā personāla darba samaksai – 40% no ārsta vidējās darba samaksas.
Atšķirībā no domnīcas, šis fakts nav paslīdējis garām Valsts kontrolei, kuras secinājumi ir skaidri un valdībai neglaimojoši: “Veselības aprūpes nozares cilvēkresursu attīstības politika nav sasniegusi cerētos rezultātus nepietiekamās politiskās gribas, finansējuma un kapacitātes nepietiekamības dēļ. Identificētās problēmas nav mainījušās kopš 2006. gada, kad tika izstrādāts politikas dokuments” (LR Valsts kontrole. Revīzijas ziņojums «Cilvēkresursi veselības aprūpē». 2019. g. 14. jūnijs).
Galīgos secinājumus par domnīcas darba rezultātiem LVSADA varēs sniegt pēc tam, kad Veselības ministrija būs sniegusi attiecīgu informāciju sociālajiem partneriem.
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) pārstāvji šodien, 14. februārī, piedalīsies Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Veselības aprūpes nozares apakšpadomes (VANA) sēdē, kas skatīs jautājumu par ārstniecības personu darba samaksas kārtības izstrādāšanas gaitu.
Sasaukt sēdi veselības ministrei Ilzei Viņķelei ir uzdevis Ministru prezidents Arturs Krišjānis Kariņš pēc tam, kad bija saņēmis atkārtotus aicinājumus to darīt no Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) un Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK). Gan LBAS, gan LDDK savās vēstulēs Ministru prezidentam pauž bažas par to, ka Veselības ministrija neizmanto nozares sociālā dialoga formātu, lai jautājumus par darba samaksas sistēmas maiņu pārrunātu ar nozares sociālajiem partneriem.
Savukārt LVSADA padome 2020. gada 21. janvārī nolēma neatbalstīt to, ka Ministru prezidents vienpersoniski bez pietiekama pamatojuma un atklātas diskusijas ar sociālajiem partneriem ir izlēmis veidot jaunu darba samaksas sistēmu veselības aprūpes nozarē. Padomes sēdē apstiprinājās, ka Veselības ministrijas un Valsts kancelejas kopīgi izveidotā domnīca tikai pēc darba uzsākšanas ir mēģinājusi noskaidrot situāciju veselības aprūpes nozares darba samaksas sistēmā.
LVSADA jau iepriekš pauda viedokli, ka bez reāla pamatojuma par darba samaksas sistēmas nomaiņas lietderību tiek veidots kārtējais birokrātiskais karuselis, kas šķērdē valsts līdzekļus ar mērķi novērst sabiedrības uzmanību no galvenās patiesās problēmas – likumisko garantiju par darba samaksas pieaugumu veselības aprūpes nozarē nepildīšanas.
Atbilstoši Veselības ministrijas sniegtajai informācijai, VANA sēde notiks Veselības ministrijā, 320. kabinetā. Sēdes sākums plānots plkst. 13.00.
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ar VSIA Latvijas Radio starpniecību ir uzsākusi aģitāciju par tautas nobalsošanu par 13. Saeimas atsaukšanu. Kaut arī šobrīd portālā latvija.lv savāktais parakstu skaits jau pārsniedz 45 000, parakstīšanās intensitāte ir samazinājusies. Ņemot to vērā, LVSADA Padome š. g. 21. janvārī ir aicinājusi arī sadarbības partnerus aktīvāk atbalstīt parakstu vākšanu par Saeimas atlaišanas referenduma ierosināšanu.
Latvijas Republikas Satversme dod vēlētājiem tiesību ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu. Šī tiesība vienlaikus nozīmē pienākumu rīkoties, ja Saeimas rīcība un attieksme pret tautu rada bažas. Tieši tāpēc LVSADA 2019. gada 28. novembrī protesta akcijas noslēgumā iesniedza Centrālajai vēlēšanu komisijai iniciatīvu rīkot tautas nobalsošanu par 13.Saeimas atsaukšanu.
Pieejama un kvalitatīva veselības aprūpe ir viens no valsts stūrakmeņiem. Diemžēl gan veselības aprūpes pieejamības, gan priekšlaicīgas mirstības rādītāji Latvijā ir vieni no sliktākajiem Eiropas Savienībā (ES). Tajā galvenokārt vainojams trūcīgais valsts finansējums veselības aprūpei, kas ievērojami atpaliek ne tikai no vidējā ES rādītāja, bet arī no Lietuvas un Igaunijas. Ne velti vairāk nekā divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju veselības aprūpes finansējuma uzlabošanu uzskata par valsts budžeta galveno prioritāti.
Diemžēl, neņemot vērā iepriekš minēto, 13. Saeima 2019. gada 13. novembrī ir pieņēmusi likumus par valsts budžetu, kas paredz turpmākajos gados nevis uzlabot, bet gan pasliktināt valsts finansējumu veselības aprūpei un klaji ignorē arī likumā nostiprinātās garantijas par darba samaksas pieaugumu nozarē. LVSADA ieskatā šāda Saeimas rīcība kaitē Latvijas valstij.
LVSADA izsaka pateicību visiem, kuri jau ir parakstījušies par tautas nobalsošanu par 13. Saeimas atsaukšanu.
Informāciju sagatavoja LVSADA biroja administratore Vita Pluša (tel. 67847300).
