Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir kopīgi uzsākušas sarunas ar Finanšu ministriju par darba samaksas paaugstināšanu veselības aprūpes nozares darbiniekiem 2022. gadā.
LVSADA un LBAS vienojās uzsākt sarunas ar Finanšu ministriju pēc tam, kad veselības ministrs Daniels Pavļuts ilgāk nekā mēnesi tā arī nebija atradis laiku apspriest ar LVSADA jautājumu par darba samaksas paaugstināšanu nozarē. Priekšlikumu pārrunāt minēto jautājumu LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris izteica veselības ministram nozares stratēģiskās padomes sēdē š. g. 26. martā.
Uzsākot sarunas, LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns un LVSADA priekšsēdētājs V. Keris uzsvēra, ka veselības aprūpes valsts finansējuma ziņā Latvija joprojām ievērojami atpaliek gan no Eiropas Savienības vidējiem rādītājiem, gan no Igaunijas un Lietuvas. Vienlaikus arodbiedrības atzina, ka 2020. gadā Latvijā ārsta vidējā darba samaksa beidzot ir sasniegusi koeficientu 2,0 pret vidējo darba samaksu tautsaimniecībā (2309 pret 1143 euro). Savukārt māsu vidējā darba samaksa ir sasniegusi koeficientu 1,1 (1277 pret 1143 euro), kas atbilst vidējam OECD valstu līmenim. Tomēr jāņem vērā gan tas, ka vidējais OECD valstu koeficients ārstu darba samaksai ir ievērojami augstāks (2,7), gan arī tas, ka māsu skaits Latvijā gandrīz divkārt atpaliek no vidējā līmeņa ES valstīs. Tāpēc apstāties pie sasniegtā nedrīkst, jo arī Eiropas Komisija ir ieteikusi Latvijai stiprināt un attīstīt veselības aprūpes cilvēkresursus.
Finanšu ministrs Jānis Reirs piekrita, ka izprot arodbiedrību argumentus, taču norādīja uz sarežģīto situāciju tautsaimniecībā, kas būtiski samazina valsts budžeta ieņēmumus un līdz ar to ierobežo pieļaujamo izdevumu apjomu. Tāpēc steigties ar nepārdomātiem solījumiem nebūtu pareizi. Vienlaikus finanšu ministrs J. Reirs apstiprināja, ka papildu finansējums darba samaksas paaugstināšanai veselības aprūpes nozarē 20022. gada valsts budžetā tiks atrasts.
Pusēm izdevās vienoties par to, ka samērīgam atalgojuma pieaugumam ir jābūt, tomēr par konkrētākiem nosacījumiem amatu grupām tiks lemts turpmākajās diskusijās.
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž neizpratni un sarūgtinājumu par Satversmes tiesas spriedumu mediķu algu lietā. Spriedumā ar vienu roku dots, bet ar otru ņemts. Diemžēl atņemts vairāk, un ne jau tikai mediķiem.
No vienas puses, Satversmes tiesa ir secinājusi, ka Saeima 2018. gada decembrī pieņēma grozījumus Veselības aprūpes finansēšanas likumā par vidējās darba samaksas pieaugumu veselības aprūpes nozarē katru gadu turpmākos trīs gadus, ievērojot jau iepriekš pieņemtus politikas plānošanas dokumentus; tā kā uzdevums tika izvirzīts attiecībā uz vidēja termiņa budžeta ietvara likumu, Saeimai nebija nepieciešams pašai norādīt to, no kādiem līdzekļiem attiecīgie izdevumi finansējami (Sprieduma 8.4. punkts). Tātad nav pamata iepriekš no dažiem avotiem izskanējušajiem apgalvojumiem, ka minētos likuma grozījumus deputāti pieņēmuši “skurbulī”, “paši nezinot, par ko balsoja”, “politiski bezatbildīgi”, u.t.t.
Turklāt Satversmes tiesa ir secinājusi, ka Saeimas noteiktais uzdevums Ministru kabinetam bija zināms kopš Veselības aprūpes finansēšanas likuma attiecīgo grozījumu pieņemšanas; apņemšanās ievērot uzdevumu bija noteikta par A. K. Kariņa vadītās valdības prioritāti (Sprieduma 10.1. punkts).
No otras puses, Satversmes tiesa ir secinājusi, ka Saeimas rīcība, 2020. gadā veselības aprūpes darbinieku atalgojuma paaugstināšanai piešķirot par aptuveni 44 milj. euro mazāk, nekā paredzēts Veselības aprūpes finansēšanas likumā, “atbilst tiesiskuma, tiesiskās drošības un labas likumdošanas principiem” (Sprieduma 12. punkts), jo “iespējas īstenot šo mērķi tika līdzsvarotas ar citām prioritātēm un valsts ekonomiskajām iespējām” (10.2. punkts). Līdz ar to Satversmes tiesa nosprieda, katiesībsarga Jura Jansona iesniegtais pieteikums par likuma “Par valsts budžetu 2020. gadam” regulējuma, ciktāl tas neatbilst Veselības aprūpes finansēšanas likumā noteiktajam valsts finansējumam veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai, atzīšanu par neatbilstošu Satversmei, nav pamatots.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris ir neizpratnē: “Tad jau sanāk, ka likumā noteiktu garantiju nepildīšana termiņā, kas pārsniedz vienu gadu, tagad jāuzskata par tiesisku un atbilstošu labai likumdošanas praksei. Arī universālu pamatojumu turpmāk nebūs tālu jāmeklē. Ja reiz tā, tad visas nozares var aizmirst par nepieciešamā finansējuma ticamu un drošu plānošanu ilgākā termiņā. Vai tiešām tāds bija sprieduma mērķis?”
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
