Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) šogad 1.Maiju atzīmēs, rīkojot Valda Kera grāmatas “Arodbiedrības ceļš” atvēršanas svētkus. Grāmata ir veltījums LVSADA 30 darba gadiem.
Ceļu 1990. gadā aizsāka Latvijas Medicīnas darbinieku arodbiedrība (vienkāršāk runājot – mediķu arodbiedrība), kas kopš nosaukuma maiņas 2000. gadā gājumu turpina kā Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA).
Cenšoties mazināt subjektīvisma ietekmi, ar dokumentālās prozas palīdzību LVSADA rīcība hronoloģiski atainota kontekstā ar citu organizāciju darbībām un politiskajiem procesiem, sevišķi veselības nozarē. Palīdzot lasītājam iejusties notikumos, daudzviet izmantota tiešā runa, citējot izmantotās literatūras avotus. Tātad tas reizē ir stāsts arī par Ministru kabineta un Saeimas lēmumiem, kas tādā vai citādā veidā ietekmējuši un joprojām ietekmē mūsu visu tiesības uz pieejamu un kvalitatīvu veselības aprūpi.
Viens no grāmatas pienesumiem ir iespēja izsekot LVSADA darba rezultātiem ilgākā termiņā. Un te būs, ko redzēt! Tāpēc nav taisnība skeptiķiem, kuri, nesagaidot taustāmus labumus jau nākamajā rītā pēc arodbiedrības protesta akcijas, rauc degunu un paziņo, ka tam visam nav nekādas jēgas. LVSADA priekšsēdētājs V. Keris par to saka: “Iedomāsimies, ka uzaram lauku un apsējam to. Vai nākamajā rītā uz galda būs jaunā maize? Protams, ka nē. Bet vai tāpēc būtu jāsecina, ka art un sēt ir bezjēdzīgi?”
Grāmatas anotācijā Viktors Avotiņš cita starpā raksta: “Pirmkārt, visnotaļ korekti, taču vērīgi un visai principiāli atainotas arodbiedrības nozares attiecības ar varu, valdību. Subjektīvi piebildīšu, ka, manuprāt, evolūcija šajās attiecībās arvien ir visai nosacīta. Nozares nodrošinājums joprojām ne tuvu nav pilnīgs. Otrkārt, gribētu uzteikt to, ka “arodbiedrības ceļš” pamatā tomēr atklāts caur cilvēku, nevis “kantora” organizācijas ceļiem.”
Žurnālisti sīkāku informāciju par notikumu var saņemt, zvanot LVSADA darba koordinētājai Ingai Rudzītei (tālruņa numurs: 67847305).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) šodien ir pievienojusi savu balsi starptautisko arodbiedrību konfederāciju (ITUC, ETUC), Starptautiskās Darba organizācijas un Amnesty International prasībai par Baltkrievijas arodbiedrību līderu atbrīvošanu no apcietinājuma.
Baltkrievijas drošības iestādes arestēja vairākus Baltkrievijas brīvo arodbiedrību līderus šī gada 19. aprīlī. Ir ziņas par to, ka vismaz vienam no viņiem ir nopietnas veselības problēmas. Kā iespējamais arestu iemesls tiek minēta arodbiedrību vēršanās pret Krievijas iebrukumu Ukrainā.
LVSADA saņēma informāciju par notikušo no Eiropas Sabiedrisko pakalpojumu arodbiedrību federācijas (EPSU) ģenerālsekretāra J. V. Goudriāna (J. W. Goudriaan), kurš vienlaikus ir paudis nožēlu par arodbiedrību neatkarības sagraušanu Baltkrievijā.
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
PēcLatvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības ierosinājuma Nacionālā trīspusējās sadarbības padome (NTSP) šodien, 21. aprīlī, izskatīs jautājumu par LVSADA streika prasību Veselības ministrijai.
Izlīgšanas sarunās 2021. gada vasarā un rudenī starp LVSADA un Veselības ministriju tika panākta vienošanās par izlīguma iespējamību. Lai to veicinātu, LVSADA padome 2021. g. 21. septembrī nolēma mīkstināt sākotnējās streika (kolektīva interešu strīda) prasības. No sākotnējām prasībām saglabāta viena:
“Ministru kabineta 28.08.2018. noteikumos Nr. 555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība” 153. punktā noteiktie ārstniecības personu mēneša vidējās darba samaksas apmēri (ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem – 1 862 euro, ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem – 1 117 euro, ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām – 745 euro) ar 2022. gada 1. janvāri tiek palielināti ne mazāk kā par 10% visām ārstniecības personām.”
Diemžēl ne Veselības ministrija, nedz arī valdība kopumā prasību joprojām neņem vērā. Mēneša vidējā darba samaksa, ko par veikto darbu garantē valsts, 2022. gadā ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem ir paaugstināta tikai par 5,4%, ārstniecības un pacientu aprūpes personām (māsām, vecmātēm, ārstu palīgiem) un funkcionālo speciālistu asistentiem – tikai par 5,9%, bet māsu palīgiem nav paaugstināta ne par centu.
LVSADA atgādina, ka Ministru kabinets 2017. g. augustā apstiprināja rīkojumu Nr. 394 “Konceptuālais ziņojums Par veselības aprūpes sistēmas reformu”. Atbilstoši rīkojumam, 2022. gadā valsts garantētajai mēneša vidējai darba samaksai bija jāsasniedz: ārstam – 2 327 (realitāte – 1 963) eiro, māsām, vecmātēm, ārstu palīgiem – 1 396 (realitāte – 1 183) eiro un māsu palīgiem – 931 (realitāte – 745) eiro pirms nodokļu samaksas.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris to komentē īsi: “Ir ļoti svarīgi ievērot spēkā esošus rakstiskus valdības solījumus. Nevaram uzvarēt cīņā par izdzīvošanu, ja valsts veselības nozari badina, bet mediķus – kārtējo reizi pieviļ!”
Izrādot maksimālu pretimnākšanu kompromisa meklējumos, LVSADA cer ar NTSP palīdzību panākt streika (kolektīva interešu strīda) prasības izpildi, sākot ar 2022. gada 1. jūliju.
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
