Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir panākusi vienošanos ar Veselības ministriju (VM) par darba samaksas pieauguma grafika iekļaušanu darbaspēka attīstības stratēģijas projektā.
Iepriekš LVSADA kritizēja VM par vāji sagatavoto dokumentu (pilns nosaukums – informatīvā ziņojuma “Veselības darbaspēka attīstības stratēģija līdz 2029. gadam” projekts; šeit turpmāk – Stratēģija). LVSADA ieskatā, galvenais trūkums, kas būtībā atņēma Stratēģijai spēju uzlabot valsts veselības aprūpes cilvēkresursus, bija darba samaksas lomas ignorēšana.
Šodien (21.02.2024.) sarunās starp LVSADA un VM tika panākta konceptuāla vienošanās, ka Stratēģijā tiks iekļauts konkrēts mērķis – valsts garantētajai mēneša vidējai darba samaksai ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem 2029. gadā ir jābūt divas reizes lielākai par mēneša vidējo darba samaksu tautsaimniecībā (VDST); māsām, vecmātēm un ārstu palīgiem mēneša vidējās darba samaksas attiecība pret VDST būs 1,2, bet māsu palīgiem – 0,8. Lai sasniegtu mērķi, valsts garantēto mēneša vidējo darba samaksu ārstniecības personām ir jāpalielina katru gadu atbilstoši konkrētam, Stratēģijā iezīmētam grafikam.
Patlaban valsts garantētā mēneša vidējā darba samaksa (bruto) ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem (no 01.01.2024. – 2304 eiro) ir tikai 1,5 reizes lielāka par VDST (2023. g. pirmajos trīs ceturkšņos – 1512 eiro). Valsts garantētā mēneša vidējā darba samaksa māsām, vecmātēm un ārstu palīgiem ir 1388 eiro, māsu palīgiem – 925 eiro.
LVSADA priekšsēdētājs panākto vienošanos vērtē atzinīgi: “Veselības ministra Hosama Abu Meri klātbūtne un nostāja palīdzēja jautājumu risināt atbilstoši starptautisku pētījumu rezultātiem un valsts veselības aprūpes politikas plānošanas dokumentiem. Tas dod cerību, ka izveidotā stratēģija tuvākajos gados patiesi varētu piesaistīt darba rokas valsts veselības aprūpes sektoram.”
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir parādījusi “dzelteno kartīti” Veselības ministrijai (VM), neatbalstot ministrijas ierēdņu sagatavotās darbaspēka attīstības stratēģijas projekta tālāku virzību.
Kritiku par vāji sagatavoto dokumentu (pilns nosaukums – informatīvā ziņojuma “Veselības darbaspēka attīstības stratēģija līdz 2029. gadam” projekts; šeit turpmāk – Stratēģija) LVSADA izteica piektdien (09.02.2024.) VM rīkotajā diskusijā par Stratēģijas sabiedriskās apspriešanas rezultātiem. LVSADA ieskatā, galvenais trūkums, kas būtībā atņem Stratēģijai spēju uzlabot valsts veselības aprūpes cilvēkresursus, ir darba samaksas lomas ignorēšana.
LVSADA jau 2023. g. jūlijā atgādināja VM, ka vairāki iepriekšējie mēģinājumi ar līdzīgu dokumentu palīdzību uzlabot veselības nozares valsts sektora cilvēkresursus ir bijuši nesekmīgi. Vienā gadījumā to atzinusi pati VM, citā – Valsts kontrole (2019. gadā).
VM ziņojumā par programmas “Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē 2006. – 2015. gadam” īstenošanu konstatēts, ka izvirzītais mērķis nav sasniegts. Ziņojuma secinājumos norādīts, ka sekmīga veselības nozares cilvēkresursu plānošana iespējama vien tad, ja aprēķinos par darba samaksu tiek saglabātas ar Ministru kabineta 18.05.2005. rīkojumu Nr. 326 “Par pamatnostādnēm Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē” noteiktās proporcijas starp ārsta, ārstniecības un pacientu aprūpes personas (māsa, vecmāte, ārsta palīgs) un ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personas (māsas palīgs) vidējo darba samaksu, un mēneša vidējo darba samaksu ārstam aprēķina ar koeficientu 2,5 pret vidējo darba samaksu valstī.
Kā zināms, pēdējais nosacījums joprojām netiek pildīts: 2024. gadā valsts garantētā mēneša vidējā darba samaksa ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem (no 01.01.2024. – 2304 eiro) ir tikai 1,5 reizes lielāka par mēneša vidējo darba samaksu valstī (2023. g. pirmajos trīs ceturkšņos – 1512 eiro). Ne velti LVSADA 2023. g. jūlija vēstules nobeigumā teikts, ka gadījumā, ja VM ignorēs minētos aspektus, Stratēģijas veidošanai nebūs vajadzīgā rezultāta.
Diemžēl LVSADA nākas secināt, ka VM ir pilnībā ignorējusi pierādījumos balstītos ieteikumus par cilvēkresursu stiprināšanu. Konkrēti, Stratēģijas sadaļā “Rīcības virzieni” konkurētspējīgas darba samaksas nodrošināšana veselības aprūpes nozares valsts sektora darbiniekiem nav iekļauta. Minētā iemesla dēļ LVSADA nevar atbalstīt VM sagatavotās Stratēģijas tālāku virzību.
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) vakar, 7. februārī, informēja Eiropas Komisijas (EK) pārstāvjus par situāciju Latvijas veselības aprūpē. Par diviem būtiskākajiem trūkumiem tika atzīts neattaisnojami zemais valsts finansējums veselības aprūpei un valdības nevērīgā attieksme pret darba roku trūkumu veselības aprūpes nozares valsts sektorā.
Eiropas Komisija savos ieteikumos Latvijai (the Country Specific Recommendations) kopš 2020. gada vairākkārt norādījusi, ka nepieciešams uzlabot vienlīdzīgu un savlaicīgu pieejamību veselības aprūpei, stiprinot valsts veselības sistēmu, tajā skaitā – ar papildus finansējumu un cilvēkresursiem. Ņemot vērā EK ieteikumus un Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2021. – 2027. gadam, Ministru kabinets 2022. gadā apstiprināja “Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021. – 2027. gadam” (rīkojums Nr. 359, turpmāk – Pamatnostādnes) ar mērķi uzlabot sabiedrības veselību un mazināt novēršamo mirstību. Lai sasniegtu mērķi, Pamatnostādnes paredz valsts veselības aprūpes finansējumu palielināt, sasniedzot 6% no iekšzemes kopprodukta (IKP) 2027. gadā. Pie tam Pamatnostādnēs skaidri norādīts, ka no valdības finansējuma apjoma (% no IKP) ir tiešā veidā atkarīga spēja uzlabot valsts veselības sistēmas pieejamību, kvalitāti, efektivitāti un ilgtspēju.
Diemžēl gan valdība, gan Saeima joprojām ignorē gan EK rekomendācijas, gan arī Pamatnostādnēs ietvertās prasības. Par to liecina konkrēti fakti. Piemēram, Latvijas Stabilitātes programmā 2023. – 2026. gadam (Finanšu ministrijas gatavots dokuments, ko valdība iesniedz vērtēšanai EK) paredzēts, ka valsts finansējums veselības aprūpei no 5,6% no IKP (iekļauti izdevumi Covid-19 apkarošanai) 2022. gadā tiks samazināts līdz 3,6% no IKP 2026. gadā. Vēl viens piemērs ir valsts budžetā 2024. gadam paredzētais finansējums Veselības ministrijas izdevumiem. Miljonos eiro tas ir par 77 milj. lielāks nekā 2023. gada beigās (1 888 milj. pret 1 811 milj.), taču procentos no IKP – mazāks (4,1% pret 4,2%).
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris pēc diskusijas ar EK pārstāvjiem secina: “Skaidri redzams, ka valdība un Saeima, ignorējot EK ieteikumus un Sabiedrības veselības pamatnostādņu prasības par valsts veselības sistēmas stiprināšanu, rīkojas bezatbildīgi.”
Eiropas Semestra pasākumu ietvaros LVSADA turpinās informēt EK par reālo situāciju Latvijas veselības aprūpē.
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
