LVSADA

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

        Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) biroja darbiniece Inga Rudzīte ir griezusies pie Latvijas Republikas tiesībsarga ar lūgumu novērst viņas cilvēktiesību apdraudējumu, ko rada valsts budžeta projekta veidošana, neievērojot Veselības aprūpes finansēšanas likumu (turpmāk – Likums).

       Likums nosaka, ka veselības aprūpes vispārējās valdības sektora finansējums, sākot ar 2020. gadu, veido vismaz 4% no iekšzemes kopprodukta. Likuma sadaļa “Pārejas noteikumi” nosaka, ka Ministru kabinets, sagatavojot likumprojektu par valsts budžetu 2019., 2020. un 2021. gadam, paredz valsts finansējumu veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai vidēji gadā 20% apmērā. Attiecībā uz 2019. gadu šī likuma norma tika izpildīta. 

       Diemžēl Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē 27.08.2019. nāca atklātībā fakts, ka valdības apstiprinātajās valsts pamatbudžeta bāzēs 2020. un 2021. gadam Likumā noteiktais valsts finansējuma pieaugums veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai nav iekļauts. Kad pret to tika izteikti iebildumi, ministru prezidents K. A. Kariņš izteicās, ka ir likumi, ko valdība “varētu pildīt teorētiski”, tātad praktiski – nepildīt. Savukārt 04.09.2019. veselības ministre Ilze Viņķele un Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride publiski nāca klajā ar informāciju, ka veselības aprūpes darbinieku algu pieaugumam valsts budžeta projektā tiek piedāvāti vien 45 miljoni euro, un tos varētu sadalīt likumā neparedzētā veidā. 

        Pasaules Banka, Eiropas Komisija un LR Valsts kontrole ir norādījusi, ka Latvijā cilvēkresursu trūkums veselības aprūpē kavē valsts veselības aprūpes sniegšanu un apdraud veselības aprūpes reformu sekmīgumu; būtiskākais darba roku trūkuma cēlonis ir zemais atalgojums. Tātad Likumā noteiktā darba samaksas pieauguma nepildīšana būtiski apdraudēs veselības aprūpes pieejamību, kvalitāti, efektivitāti un ilgtspēju.

       Likuma 2. pants nosaka, ka “šā likuma mērķis ir nodrošināt ilgtspējīgu veselības aprūpes finansēšanu, (..) tādējādi sekmējot veselības aprūpes pieejamību un sabiedrības veselības rādītāju uzlabošanos”. Tātad Likuma nepildīšana radīs apdraudējumu veselības aprūpes pieejamībai un kavēs sabiedrības veselības rādītāju uzlabošanos. Tas tiešā veidā apdraudēs ES Pamattiesību hartas 35. punktā un LR Satversmes 111. pantā nostiprinātās Latvijas iedzīvotāju tiesības uz veselības aprūpes minimumu, kas atbilst augstam veselības aizsardzības līmenim.

Informāciju sagatavoja LVSADA biroja administratore Vita Pluša (tel. 67847300).