16.03. Preses relīze
Informācija plašsaziņas līdzekļiem
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) padome vakar, 15. martā, nolēma uz laiku atlikt streika pieteikumu un mēģināt atrisināt jautājumu par savlaicīgu un taisnīgu darba samaksas pieaugumu veselības nozarē ar Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes starpniecību.
Izlīgšanas sarunās 2021. gada vasarā un rudenī starp LVSADA un Veselības ministriju tika panākta vienošanās par izlīguma iespējamību. Lai to veicinātu, LVSADA padome 2021. g. 21. septembrī nolēma mīkstināt sākotnējās streika (kolektīvā interešu strīda) prasības un izteikt tās zemāk minētajā redakcijā:
“Ministru kabineta 28.08.2018. noteikumos Nr. 555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība” 153. punktā noteiktie ārstniecības personu mēneša vidējās darba samaksas apmēri (ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem – 1 862 euro, ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem – 1 117 euro, ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām – 745 euro) ar 2022. gada 1. janvāri tiek palielināti ne mazāk kā par 10% visām ārstniecības personām.”
Līdz ar to LVSADA godprātīgi darīja iespējamo, lai stiprinātu veselības nozares cilvēkresursus atbilstoši politiskās plānošanas dokumentiem un reālajai nepieciešamībai, kā arī izvairītos no streika un ar to saistītās sociālās spriedzes. Diemžēl ne Veselības ministrija, nedz arī valdība kopumā to joprojām neņem vērā: mēneša vidējā darba samaksa, ko ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām (māsu palīgiem) par slimnīcās veikto darbu garantē valsts, 2022. gadā nav paaugstināta ne par centu. Tanī pašā laikā vidējās darba samaksas pieaugums valstī un patēriņa cenu pieaugums jau tiek prognozēts ar divciparu skaitli. Šobrīd situāciju vēl glābj ar Covid-19 saistītās piemaksas, taču daudzi tās nesaņem.
Karadarbības dēļ Latvija iedzīvotājus nezaudē, taču novājinātas veselības aprūpes dēļ vēl pirms pandēmijas mūsu valstī gadā bija par gandrīz 4000 novēršamas nāves gadījumiem vairāk nekā vidēji OECD valstīs [OECD (2021). Health at a Glance 2021: OECD indicators, OECD Publishing, Paris]. Šie zaudējumi ir vistiešākajā veidā saistīti ar naudas un darba roku trūkumu veselības nozarē.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris uzsver: “Šobrīd ir ļoti svarīgi stiprināt veselības aprūpes cilvēkresursus, jo bez cilvēkiem nedarbosies neviena tehnoloģija. Nevaram uzvarēt cīņā par izdzīvošanu, ja valsts veselības nozari badina, mediķus – pieviļ, un tādējādi katru gadu ar vieglu roku sūta uz kapiem tūkstošiem cilvēku!”
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
2022. gada 16. martā