LVSADA

APSTIPRINĀTA

LVSADA 5. Kongresā

 2010.gada 2.decembrī

Ārkārtas rezolūcija

„Par neatliekamu valsts rīcību

veselības un sociālās aprūpes pieejamības un kvalitātes uzlabošanai”

Rīgā, 2010. g. 2. decembrī

           Laikā no 2008. līdz 2010. gadam straujais ekonomikas kritums Latvijā izraisīja plašu bezdarbu un nabadzības padziļināšanos, kas prasīja sociālo dienestu darba apjoma ievērojamu palielināšanu. Nabadzība un slimība ir kā māsas. Diemžēl valsts finansējums veselības aprūpei tika nepamatoti samazināts, slimnieku līdzmaksājumi palielināti, slimnīcu skaits saruka uz pusi, bet atlikušajās slimnīcās darbinieku skaits tika samazināts līdz pat 50%. Tā rezultātā, salīdzinot ar vidējiem ES rādītājiem, vismaz trīs reizes vairāk slimnieku nevar apmeklēt ārstu līdzekļu trūkuma dēļ, vairāk kā pusei slimnieku pasliktinājies veselības stāvoklis, ievērojami pieaudzis akūto slimnieku skaits slimnīcās un viņu mirstība.

           Kā redzams, veselības un sociālās aprūpes nozarē darba apjoms un sarežģītība ir pieaugusi, bet personāla skaits un darba samaksa tika samazināta. Cilvēkresursi ir sabiedrisko pakalpojumu pieejamības un kvalitātes stūrakmens, kura drupināšana negatīvi ietekmē sniegto pakalpojumu pieejamību un kvalitāti, tādējādi apdraudot ne tikai valsts attīstību, bet arī tās pastāvēšanu.

           Ņemot vērā augstāk minēto, kā arī to, ka

(1) saskaņā ar Sabiedrisko Pakalpojumu arodbiedrību internacionāles (PSI) 28. kongresa 2. rezolūciju PSI politika un stratēģiskie mērķi: 2008 – 2012, rūpes par sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti ir galvenais PSI arodbiedrību darbības princips;

(2) saskaņā ar Eiropas Sabiedrisko pakalpojumu arodbiedrību federācijas (EPSU) 8. kongresa

ārkārtas rezolūciju Par finanšu un ekonomikas krīzi, budžeta konsolidāciju nedrīkst veikt uz sabiedrisko pakalpojumu saņēmēju un sniedzēju rēķina;

(3) Saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartu:

1) darba ņēmējiem un darba devējiem vai attiecīgām to organizācijām saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un valstu tiesību aktiem un praksi ir tiesības iesaistīties sarunās un slēgt koplīgumus attiecīgajos līmeņos, kā arī interešu konflikta gadījumā kolektīvi rīkoties, tostarp streikot, lai aizstāvētu savas intereses (28. pants),

2) visiem Eiropas Savienības politikas dokumentiem un aktivitātēm ir jānodrošina augstu līmeni cilvēku veselības aizsardzībā (35. pants);

(4) saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību, nosakot un īstenojot savu politiku un darbības, Savienība ņem vērā prasības, kas saistītas ar atbilstīga sociālās aizsardzības līmeņa nodrošināšanu, ar sociālās atstumtības apkarošanu, kā arī ar izglītības, mācību un cilvēku veselības aizsardzības līmeņa paaugstināšanu (9. pants);

(5) saskaņā ar Eiropas Komisijas Zaļo grāmatu par Eiropas veselības jomas personālu [COM(2008)725], ir nepieciešams attīstīt veselības aprūpes cilvēkresursus;

(6) saskaņā ar Nacionālo attīstības plānu (Ministru kabineta noteikumi Nr. 564 no 04.07.2006.), veselība ir viena no cilvēka pamatvērtībām; tās nodrošināšanai risināmie uzdevumi prasa (6. sadaļa):

1) uzlabot veselības pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem, attīstot veselības aprūpes infrastruktūru,

2) ilgtermiņā nodrošināt un attīstīt cilvēkresursus veselības aprūpē,

3) pakāpeniski palielināt finansējumu veselības aprūpei;

(7) Nacionālā Trīspusējās sadarbības padome trīs reizes (15.04.2009, 12.08.2009 un 01.04.2010) pēc būtības ir ieteikusi valdībai pievērst uzmanību cilvēkresursu attīstīšanai veselības aprūpē un palielināt finansējumu nozarei,

      LVSADA 5. kongress aicina Latvijas Republikas Saeimu un Ministru kabinetu:

(1)  atjaunot zemākās mēnešalgas likmes sociālās aprūpes darbiniekiem 2009. gada līmenī no  01.01.2011. un paredzēt to pakāpenisku paaugstināšanu atbilstoši tautsaimniecības izaugsmei;

(2)  veselības aprūpes valsts budžetam 2011. gadā paredzēt vismaz 4,05% no iekšzemes kopprodukta, bet 2014. gadā – vismaz 4,5% no iekšzemes kopprodukta;

(3)  nodrošināt, ka ārsta darba samaksa 2011. g. sasniedz koeficientu 1,5, bet 2014. gadā – koeficientu 2,5 pret vidējo darba samaksu tautsaimniecībā (pārējiem nozares darbiniekiem – proporcionālu darba samaksas paaugstinājumu atbilstoši Ministru kabineta rīkojumam Nr. 870 no 06.11.2006. „Par programmu Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē 2006. – 2015. gadam”);

(4)  nodrošināt stabilas un pienācīgas sociālās garantijas veselības un sociālās aprūpes nozares darbiniekiem, ieskaitot valsts apmaksātu veselības aprūpi.

Kongresa delegātu vārdā,

LVSADA priekšsēdētājs                                       Valdis Keris