LVSADA

LATVIJAS VESELĪBAS UN SOCIĀLĀS APRŪPES DARBINIEKU ARODBIEDRĪBAS 4.KONGRESA

(02.12.2005.)

R E Z O L Ū C I J A

“Par darba samaksu un sociālajām garantijām veselības aprūpē”

             Vairāk nekā 10 gadu veselības aprūpes politika nebija vērsta uz ārstniecības personu un citu darbinieku, kuri piedalās ārstniecības procesā, sociāli ekonomisko aizsardzību. Līdzšinējā veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība nepieļāva valsts regulējošo lomu darba samaksai un sociālajām garantijām nepieciešamo finanšu līdzekļu plānošanā, novirzīšanā līdz pakalpojumu sniedzējiem un to izmantošanā paredzētajiem mērķiem. Politikas veidotāji uzskatīja, ka tirgus ekonomikas un konkurences apstākļos ārstniecības iestādes līmenī darba devējs pats visu noregulēs.

Veidojās darba tiesiskās attiecības, kuras raksturo – vidējā darba samaksa zemāka nekā sabiedriskajā sektorā nodarbinātajiem, neapmaksāts virsstundu darbs, darba laiku palielināšanās, darba normatīvu trūkums, darba vides risku nenovērtēšana, pārslodze un neziņa par nākotni.

Valsts vienaldzības un bezatbildības politika likumsakarīgi kultivēja ārstniecības personu bēgšanu un darba meklēšanu citās nozarēs un valstīs.

Arodbiedrība protestēja, organizēja streikus, prasīja mainīt līdzšinējo darba samaksas politiku, bet prasības ignorēja, un cilvēkresursu deficīts auga.

Politisks pavērsiens notika pašreizējā veselības ministra vadībā, pieņemot politisku dokumentu par cilvēkresursu attīstību, lai izveidotu jaunu darba samaksas un sociālo garantiju sistēmu. Šodien nodrošinātas ir tikai garantijas par darba samaksas pieaugumu 2006.gadā, citām garantijām kā darba samaksas pieaugumam 2007.-2010.g., piemaksām, dažādiem apdrošināšanas veidiem – nav vēl izveidota juridiskā bāze.

Arodbiedrību uzmanīgu dara gadījumi, kas apliecina līdzšinējo vienaldzīgo attieksmi pret darbiniekiem. Bez informēšanas un saskaņošanas ar arodbiedrību tika izmainītas piemaksas par stāžu, piemaksas par kaitīgiem darba apstākļiem anestezioloģijas darbiniekiem. Veselības ministrija nepauž stingru noraidošu attieksmi par jaunās vienotās darba samaksas sistēmas ieviešanu veselības aprūpē ar 2007.gadu, kura lielāko mediķu daļu atkal atstās bez valsts regulētas darba samaksas.

Kongresa delegāti prasa Veselības ministrijai pildīt Cilvēkresursu attīstības programmas pamatnostādnes un izveidot tādu darba samaksas un sociālo garantiju sistēmu, kas attiecas uz visiem pakalpojumu sniedzējiem līdz 2010.gadam neatkarīgi no īpašuma formas un juridiskā statusa.

Kongresa delegāti aicina arodbiedrības biedrus aktīvi sekot Veselības ministrijas darbībai, kā tā realizē darba samaksai un sociālajām garantijām nepieciešamo normatīvo dokumentu un finansējuma nodrošināšanu, aicina būt solidāriem aizstāvēt savas prasības.