Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības valdes
2022
Informācija plašsaziņas līdzekļiem
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir guvusi nozīmīgu panākumu centienos panākt, ka tiesībsargājošās institūcijas pēc būtības vērtē mājaslapas https://www.covidgudrie.com/ (turpmāk – mājaslapa) uzturētāja iespējami prettiesiskās darbības.
Pamatu optimismam ir devis Rīgas pilsētas tiesas 2022. g. 18. oktobra lēmums, ar kuru atbildīgajam servisa uzturētājam ir uzlikts par pienākumu iesniegt tiesai datus par domēna covidgudrie.com īpašnieku.
LVSADA jau 2021. g. oktobrī vērsās Valsts policijā ar iesniegumu par mājaslapā anonīmi publicēto nepatieso un apkaunojošo apgalvojumu, ka LVSADA vadītājs V. Keris piederot pie cilvēkiem, “kuri uz cilvēku ciešanām vēlas gūt popularitāti, nopelnīt vai nodarīt kaitējumu Latvijas valstij”, jo viņš: “Publicēja faktiem neatbilstošu informāciju Arodbiedrība šonedēļ izplatīja paziņojumu, kurā teikts, ka jauniem cilvēkiem pēc vakcinācijas ir liels sirds muskuļa iekaisuma risks”. Kā atsauce mājaslapā uzrādīta nevis LVSADA attiecīgā preses relīze, bet gan pastarpināta informācija, kas pasniegta tendenciozi ar mērķi diskreditēt arodbiedrību.
Atkārtotos iesniegumos policijai un prokuratūrai LVSADA norādīja, ka 03.08.2021. publiskotās preses relīzes saturu (https://www.lvsada.lv/?p=4171) pamato zinātniski dati no Amerikas Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapas (https://www.cdc.gov), kā arī Imunizācijas valsts padomes rekomendācijas par bērniem un jauniešiem piemērotākās vakcīnas izvēli (https://www.vm.gov.lv/lv/media/7752/download).
Dažādās tiesu instancēs LVSADA pieteikums par mājaslapas īpašnieka identitātes noskaidrošanu tika skatīts kopš 2022. gada marta.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris pauž gandarījumu: “Kaut arī procesa laikā nācās saskarties ar vairākiem negaidītiem sarežģījumiem, beidzot izdevies sasniegt taustāmu rezultātu cīņā pret arodbiedrības diskreditēšanu. Tas vairo uzticību Latvijas tiesu sistēmai.”
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
2022. gada 19. oktobrī
Informācija plašsaziņas līdzekļiem
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž pilnu gatavību atkārtotam brīdinājuma streikam, kas sāksies rītdien, 27. septembrī. Pulksten 13.00 plānota arī protesta akcija pie Ministru kabineta ēkas. Atbalstu streikam ir izteikusi Eiropas Sabiedrisko pakalpojumu arodbiedrību federācija (EPSU), Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, kā arī vairāku Eiropas valstu arodbiedrības.
Meklējot kompromisu, LVSADA kopš 2021. gada rudens izlīgšanas sarunās ar Veselības ministriju atkārtoti mīkstināja sākotnējās streika (kolektīva interešu strīda) prasības. No sākotnējām prasībām tika saglabāta viena. Atbilstoši minētajai prasībai, valsts garantētajai vidējai darba samaksai 2022. gada otrajā pusē būtu jāsasniedz: ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem – 2 048 (patlaban – 1 963) eiro, ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem – 1 229 (patlaban – 1 183) eiro, ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām – 820 (patlaban – 745) eiro pirms nodokļu samaksas.
LVSADA atgādina, ka Ministru kabinets 2017. g. 7. augustā apstiprināja rīkojumu Nr. 394 “Konceptuālais ziņojums Par veselības aprūpes sistēmas reformu”. Atbilstoši rīkojumam, 2022. gadā valsts garantētajai mēneša vidējai darba samaksai bija jāsasniedz: ārstiem – 2 327 eiro, māsām, vecmātēm, ārstu palīgiem – 1 396 eiro un māsu palīgiem – 931 eiro. Kā redzams, LVSADA neprasa valdībai izpildīt rīkojumu pilnībā, bet gan piedāvā taisnīgu un saprātīgu kompromisu. Lai prasību izpildītu, nepieciešami papildus aptuveni 30 milj. eiro.
LVSADA atgādina, ka Ministru kabineta rīkojumā Nr. 394 (VIII sadaļa) valdība ir apstiprinājusi ne tikai sasniedzamo vidējās darba samaksas apmēru mediķiem, bet arī identificējusi riskus, kas iestāsies, ja darba samaksa mediķiem netiks palielināta vajadzīgajā apmērā. Un riski ir ļoti nopietni: “Ja atalgojums ārstniecības personām netiek palielināts plānotajā apjomā, veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība, galvenokārt neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšana, kritiski pasliktināsies ne tikai slimnīcās reģionos, bet arī klīniskās universitātes slimnīcās Rīgā.”
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris un LVSADA Streika komitejas priekšsēdētāja Līga Bāriņa to komentē īsi: “Valdības un Saeimas nostāja būtībā pauž necieņu pret Ministru kabineta 2017. gadā apstiprinātajām darba samaksas garantijām veselības aprūpes nozares darbiniekiem. Tātad valdība ar Saeimas ziņu nolēmusi vājināt valsts garantēto veselības aprūpi. No arodbiedrības viedokļa tas ir nepieņemami. No pacienta viedokļa tas ir bīstami dzīvībai.”
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
2022. gada 26. septembrī
Informācija plašsaziņas līdzekļiem
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž sašutumu par K. Kariņa vadītās valdības bezatbildīgo rīcību, apstiprinot jaunu darba samaksas modeli ārstniecības personām. Šādi rīkojoties, valdība ir būtiski pasliktinājusi mediķu darba samaksas nosacījumus.
LVSADA atgādina, ka Ministru kabinets 2017. g. 7. augustā apstiprināja rīkojumu Nr. 394 “Konceptuālais ziņojums Par veselības aprūpes sistēmas reformu”. Atbilstoši rīkojumam, 2023. gadā valsts garantētajai mēneša vidējai darba samaksai (bez Covid-19 piemaksām un pacientu privātajiem maksājumiem) pirms nodokļu samaksas, bruto, būtu jāsasniedz: ārstiem – 2 455 eiro, māsām, vecmātēm, ārstu palīgiem – 1 473 eiro un māsu palīgiem – 982 eiro. Jaunā modeļa piedāvājums: ārstiem – 2147 eiro (starpība ar solīto: mīnus 308 eiro mēnesī), māsām, vecmātēm un ārstu palīgiem – 1289 eiro (starpība ar solīto: mīnus 184 eiro mēnesī) un māsu palīgiem – 770 eiro (starpība ar solīto: mīnus 212 eiro mēnesī).
Tātad ar valdības vakardienas lēmumu ārstam 2023. gadā tiks atņemti 3696 eiro, māsai – 2208 eiro un māsas palīgam – 2544 eiro no tā, ko valdība viņiem rakstiski apsolīja 2017. gadā.
Un tie vēl nebūt nav visi jaunā modeļa trūkumi.
Īpaši netaisnīgs jaunais modelis būs pret zemāk atalgotajiem mediķiem, jo paredz māsu palīgu un NMPD sanitārā autotransporta vadītāju mēneša vidējās darba samaksas attiecību pret ārsta vidējo darba samaksu pazemināt no 40% uz 29%. Kā redzams, Veselības ministrijai nospļauties uz to, ka viņas brūvējums cilvēkus nevis piesaistīs, bet drīzāk atbaidīs no darba veselības aprūpes valsts sektorā.
Ne jau velti pret jauno modeli iebilda gan LVSADA, gan Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, gan arī Latvijas Slimnīcu biedrība (darba devēju organizācija, kas pārstāvēta arī Eiropas veselības aprūpes sektora darba devēju organizācijā HOSPEEM). Tomēr valdība to ignorēja un apzināti pieņēma lēmumu, kas dod nopietnu triecienu valsts apmaksātai veselības aprūpei, vājinot tās cilvēkresursus.
LVDADA priekšsēdētājs Valdis Keris runā tieši: “LVSADA nekad nav atbalstījusi šo Veselības ministrijas sabrūvēto brāķi un neplāno piedalīties sarunās par brāķa ieviešanu nozarē. Ja kāds ir izlēmis notraipīt rokas un sirdsapziņu, palīdzot pasliktināt savu kolēģu darba tiesības, tad tā ir viņa personīga izvēle. Turpretī LVSADA nekad nav bijusi un nebūs ne streiklauzis, ne kolaborants!”
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
2022. gada 21. septembrī
Informācija plašsaziņas līdzekļiem
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) padome šodien, 20. septembrī, vienbalsīgi nolēma rīkot atkārtotu brīdinājuma streiku šī gada 27. un 28. septembrī. Vienlaikus ar streiku tiek plānota protesta akcija pie Ministru kabineta ēkas 27. septembrī.
Neraugoties uz brīdinājuma streiku 27. jūlijā, ne valdība, ne Saeima nav pakustinājusi ne pirkstu, lai mēģinātu streiku novērst. LVSADA no savas puses streika prasības ir vairākkārtīgi mīkstinājusi un tagad tās paredz tikai daļēju valdības 2017. gada 7. augusta rakstisko solījumu (Ministru kabineta rīkojums Nr. 394 “Par konceptuālo ziņojumu Par veselības aprūpes sistēmas reformu”) izpildi attiecībā uz valsts garantēto darba samaksu ārstniecības personām 2022. gadā.
Viena no būtiskākajām Latvijas veselības aprūpes nozares problēmām ir darba roku trūkums, un galvenais problēmas cēlonis ir nesamērīgi zemais atalgojums. Uz to Latvijas valdībai un Saeimai atkārtoti ir norādījusi gan Eiropas Komisija, gan OECD, gan Pasaules banka. Saeima, apstiprinot Nacionālo attīstības plānu 2021.–2027. gadam, ir uzsvērusi, ka neatliekami un būtiski jāpalielina veselības aprūpes valsts sektorā strādājošo darba samaksa. Taču K. Kariņa vadītā valdība patlaban par to neliekas ne zinis, tāpat kā neliekas ne zinis par taisnīgajām un samērīgajām LVSADA streika prasībām. Streika prasību izpildei šogad būtu nepieciešami aptuveni 30 miljoni eiro. Uz citu valdības tēriņu fona tā ir salīdzinoši neliela summa. Tātad šoreiz runa nav par naudu. Bet par ko tad?
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris un Streika komitejas priekšsēdētāja Līga Bāriņa secina: “Kaut arī Latvija gadā zaudē tūkstošiem dzīvību, kuras varētu glābt, ja valsts veselības aprūpe būtu pienācīgi finansēta un tajā strādājošie būtu pietiekamā skaitā, valdība to neizprotamā veidā spītīgi ignorē. Gribot negribot jāsecina, ka valdība grib veidot Latviju par labi apsargātu kapsētu. Taču arodbiedrība tādai nākotnei nepiekrīt. Mēs cīnīsimies par Latvijas iedzīvotāju tiesībām uz dzīvību! Par tiesībām uz pieejamu un kvalitatīvu veselības aprūpi!”
Pēc LVSADA padomes sēdes notika valdes sēde, kas precizēja turpmākos ar streiku saistītos pasākumus. Sēdes laikā vienotu atbalstu LVSADA streika prasībām pauda uzaicinātie vadības pārstāvji no Latvijas Ārstu biedrības, Latvijas Māsu Asociācijas un Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienības.
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
2022. gada 20. septembrī
Informācija plašsaziņas līdzekļiem
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir nosūtījusi Imunizācijas valsts padomes (IVP) priekšsēdētājai D. Zavadskai vēstuli, kurā atkārtoti lūdz sniegt precizējošu informāciju.
LVSADA š. g. 22. augustā nosūtīja IVP priekšsēdētājai vēstuli, kurā lūdza sniegt informāciju par publikācijām un pētījumiem, kas pamato IVP 2022. g. 3. augusta publiski paustās rekomendācijas attiecībā uz vakcināciju. LVSADA birojā š. g. 23. augustā tika saņemta e-vēstule, ko parakstījusi Šarlote Kononova, SPKC Infekciju slimību uzraudzības un imunizācijas nodaļas vecākā epidemioloģe. Vēstulē teikts, ka D. Zavadska ir prombūtnē un LVSADA vēstuli varēs izlasīt pēc 5. septembra. Bez tam, SPKC vēstulē ir norāde uz IVP 3. augusta sēdes protokolu un tajā norādītajām atsaucēm (referencēm).
LVSADA iepazinās ar minētajām trīs atsaucēm: 1) Pagaidu rekomendācijām par Covid-19 vakcināciju 2022. g. rudenī Pasaules Veselības organizācijas Eiropas reģionam (Interim recommendations on COVID-19 vaccination in autumn 2022 for the WHO European Region), 2) Eiropas Zāļu aģentūras 2022. g. 1. jūlija paziņojumu presei (European Medicines Agency. Global regulators agree on key principles on adapting vaccines to tackle virus variants. News, 01/07/2022), 3) Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra un Eiropas Zāļu aģentūras 11.07.2022. papildināto kopīgo paziņojumu par papildus devām balstvakcinācijai ar Covid-19 vakcīnām (Updated joint statement from ECDC and EMA on additional booster doses of Covid-19 vaccines. News, 11 Jul 2022).
Neviena no minētajām publikācijām nesatur pamatojumu IVP rekomendācijai veikt otro Covid-19 balstvakcināciju ikvienam valsts iedzīvotājam.
Ņemot to vērā, LVSADA atkārtoti aicina IVP priekšsēdētāju D. Zavadsku sniegt informāciju, kādas zinātniskas publikācijas pamato publiski pausto IVP rekomendāciju veikt otro Covid-19 balstvakcināciju ikvienam valsts iedzīvotājam.
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
2022. gada 15. septembrī
Informācija plašsaziņas līdzekļiem
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž bažas par Veselības ministrijas centieniem panākt ārstniecības personu jaunā darba samaksas modeļa apstiprināšanu, kas būtiski pasliktinātu darba samaksas nosacījumus nozarē gan tuvākajā laikā, gan ilgtermiņā.
LVSADA atgādina, ka Ministru kabinets 2017. g. 7. augustā apstiprināja rīkojumu Nr. 394 “Konceptuālais ziņojums Par veselības aprūpes sistēmas reformu”. Atbilstoši rīkojumam, 2023. gadā valsts garantētajai mēneša vidējai darba samaksai (bez Covid-19 piemaksām un pacientu privātajiem maksājumiem) pirms nodokļu samaksas, bruto, bija jāsasniedz: ārstiem – 2 455 eiro, māsām, vecmātēm, ārstu palīgiem – 1 473 eiro un māsu palīgiem – 982 eiro. Jaunā modeļa piedāvājums: ārstiem – 2147 eiro (starpība ar solīto: mīnus 308 eiro mēnesī), māsām, vecmātēm un ārstu palīgiem – 1289 eiro (starpība ar solīto: mīnus 184 eiro mēnesī) un māsu palīgiem – 770 eiro (starpība ar solīto: mīnus 212 eiro mēnesī).
Ilgākā termiņā, līdz 2027. gadam, jaunais modelis sola sasniegt “mērķa algu” (pēc būtības – darba samaksu), kas ārstiem būšot ar koeficientu 2,7 pret vidējo darba samaksu tautsaimniecībā (OECD valstu vidējais rādītājs) – 3086 eiro. Taču šāds skaitlis bija ar minēto koeficientu 2020. gadā, kad mēneša vidējā darba samaksa (bruto) Latvijā bija 1143 eiro (https://data.stat.gov.lv). Ņemot vērā tautsaimniecības izaugsmi, 2027. gadā vidējā darba samaksa valstī būs daudz augstāka. Tātad lielīgais jaunā modeļa apsolījums ir bezkaunīga fikcija un kārtējā mediķu mānīšana! Un tie vēl nebūt nav visi jaunā modeļa trūkumi.
Īpaši netaisnīgs jaunais modelis būtu pret zemāk atalgotajiem mediķiem, jo paredz māsu palīgu un NMPD sanitārā autotransporta vadītāju mēneša vidējās darba samaksas attiecību pret ārsta vidējo darba samaksu pazemināt no 40% uz 29%. Pamatojums: tā nosakot Valsts kancelejas “ekseļa” tabulas. Dzīvē gan ir pavisam citādi. Tomēr Veselības ministrijai nospļauties uz to, ka viņas brūvējums cilvēkus nevis piesaistīs, bet drīzāk atbaidīs no darba veselības aprūpes valsts sektorā.
LVDADA priekšsēdētājs Valdis Keris mēģina rast izskaidrojumu: “Pirmajā acu uzmetienā veselības ministra izmisīgie centieni par katru cenu panākt, ka aizejošā valdība pirms Saeimas vēlēšanām apstiprina brāķi, šķiet bezatbildīga, neprofesionāla un neloģiska. Taču, ja īstais mērķis ir vājināt valsts sektoru par labu privātās medicīnas attīstībai, viss nostājas savās vietās!”
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
2022. gada 13. septembrī
Informācija plašsaziņas līdzekļiem
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) gatavošanās pilna formāta streikam 27. un 28. septembrī ir tuvu noslēgumam. Vienlaikus ar streiku tiek plānota protesta akcija pie Ministru kabineta ēkas.
Neraugoties uz brīdinājuma streiku 27. jūlijā, ne valdība, ne Saeima nav pakustinājusi ne pirkstu, lai mēģinātu streiku novērst. LVSADA no savas puses streika prasības ir vairākkārtīgi mīkstinājusi un tagad tās paredz tikai daļēju valdības 2017. gada 7. augusta rakstisko solījumu (Ministru kabineta rīkojums Nr. 394 “Par konceptuālo ziņojumu Par veselības aprūpes sistēmas reformu”) izpildi attiecībā uz valsts garantēto darba samaksu ārstniecības personām 2022. gadā.
Viena no būtiskākajām Latvijas veselības aprūpes nozares problēmām ir darba roku trūkums, un galvenais problēmas cēlonis ir nesamērīgi zemais atalgojums. Uz to Latvijas valdībai un Saeimai atkārtoti ir norādījusi gan Eiropas Komisija, gan OECD, gan Pasaules banka. Saeima, apstiprinot Nacionālo attīstības plānu 2021. – 2027. gadam, ir uzsvērusi, ka neatliekami un būtiski jāpalielina veselības aprūpes valsts sektorā strādājošo darba samaksa. Taču K. Kariņa vadītā valdība patlaban par to neliekas ne zinis, tāpat kā neliekas ne zinis par taisnīgajām un samērīgajām LVSADA streika prasībām. Streika prasību izpildei šogad būtu nepieciešami aptuveni 30 miljoni eiro. Uz valdības neplānoto tēriņu fona tā ir salīdzinoši neliela summa. Tātad šoreiz runa nav par naudu. Bet par ko tad?
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris secina: “Kaut arī Latvija gadā zaudē tūkstošiem dzīvību, kuras varētu glābt, ja valsts veselības aprūpe būtu pienācīgi finansēta un tajā strādājošie būtu pietiekamā skaitā, valdība to neizprotamā veidā spītīgi ignorē. Gribot negribot jāsecina, ka valdība grib veidot Latviju par labi apsargātu kapsētu. Taču arodbiedrība tādai nākotnei nepiekrīt. Mēs cīnīsimies par Latvijas iedzīvotāju tiesībām uz dzīvību!”
LVSADA streika komitejas vadītāja, priekšsēdētāja vietniece Līga Bāriņa papildina: “Mūsu streika prasība ir skaidri definēta. Mūsu protesta mērķis ir aizstāvēt dzīvību – Tavu un manu! Bez mediķiem nebūs Latvijas!”
Galīgais lēmums par oficiālu streika pieteikšanu tiks pieņemts LVSADA padomes sēdē 20. septembrī pēc streika komitejas ziņojuma noklausīšanās.
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
2022. gada 8. septembrī
Informācija plašsaziņas līdzekļiem
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž neizpratni par vairākiem veselības ministra Daniela Pavļuta izteikumiem politiskajā diskusijā par veselības aprūpi, ko vakar, 4. septembrī, LTV 1. kanālā vadīja žurnālists Jānis Domburs.
Vispirms, minimālās mēneša algas likmes mediķiem šīs valdības pilnvaru laikā nav paaugstinātas par 75%, kā to apgalvoja D. Pavļuts. Atbilstoši Ministru kabineta 2018. g. 18. decembra noteikumiem Nr. 851 “Noteikumi par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu veselības aprūpes jomā nodarbinātajiem” (ar attiecīgiem grozījumiem), laikā no 2019. līdz 2022. gadam minimālās algas likmes ārstiem un māsām ir pieaugušas par 45%, bet māsu palīgiem – par 38%. Pie tam galvenokārt šis pieaugums ir radies, pateicoties iepriekšējās valdības virzītajiem likumdošanas grozījumiem.
Otrkārt, neatbilst patiesībai ministra apgalvojums, ka 2022. gadā darba samaksas pieaugums ārstniecības personām nepārsniedz 5% tāpēc, ka valdība tam nav piešķīrusi vairāk naudas (noprotams, ka Veselības ministrija būtu gribējusi vairāk). LVSADA atkārtoti ir aicinājusi Veselības ministriju kopīgi griezties pie valdības, lai nodrošinātu darba samaksas pieaugumu 10% apmērā. No veselības ministra tika saņemts atteikums, jo “mehānisks atalgojuma palielinājums par 10% neatbilst Veselības ministrijas veidotajai atalgojuma politikai”. Tātad Veselības ministrija ne tikai nepieprasīja vajadzīgo līdzekļu apjomu, bet spītīgi pretojās arodbiedrības aicinājumam kopīgi iesniegt attiecīgu pieprasījumu.
Turklāt jāņem vērā, ka ārstniecības personu atalgojuma konkurētspēju gan reālajā dzīvē, gan atbilstoši OECD metodikai nosaka mediķu vidējās (nevis zemākās) darba samaksas attiecība pret vidējo darba samaksu valstī. Raugoties uz valsts garantēto vidējo darba samaksu (bez Covid-19 piemaksām un līdzekļiem, kas iegūti no maksas pakalpojumiem), šajā ziņā atpalicība Latvijā joprojām ir dramatiska.
LVSADA atgādina, ka Ministru kabinets 2017. g. 7. augustā apstiprināja rīkojumu Nr. 394 “Konceptuālais ziņojums Par veselības aprūpes sistēmas reformu”. Atbilstoši rīkojumam, 2022. gadā valsts garantētajai mēneša vidējai darba samaksai bija jāsasniedz: ārstiem – 2 327 eiro, māsām, vecmātēm, ārstu palīgiem – 1 396 eiro un māsu palīgiem – 931 eiro. Realitāte, ko radījusi pašreizējā valdība: ārstiem – 1963 eiro (starpība ar solīto: mīnus 364 eiro), māsām, vecmātēm un ārstu palīgiem – 1183 eiro (starpība ar solīto: mīnus 213 eiro) un māsu palīgiem – 745 eiro (starpība ar solīto: mīnus 186 eiro).
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
2022. gada 5. septembrī
Informācija plašsaziņas līdzekļiem
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) 2022. gada 23. augustā nosūtīja vēstuli Imunizācijas valsts padomei ar aicinājumu iesūtīt informāciju, kas pamatotu D. Zavadskas 05.08.2022. publiski paustās rekomendācijas attiecībā uz vakcināciju.
Informāciju sagatavoja LVSADA biroja administratore Vita Pluša (tel. 67847300).
2022. gada 27. jūlijā LVSADA organizēja brīdinājuma streiku un protesta akciju-sapulci pie Veselības ministrijas.
Informācija plašsaziņas līdzekļiem
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž pilnu gatavību brīdinājuma streikam, kas plānots rītdien, 27. jūlijā. Pulksten 11.00 plānota arī protesta akcija pie Veselības ministrijas. Atbalstu streikam ir izteikusi gan Latvijas Ārstu biedrība, gan Latvijas Māsu asociācija.
Meklējot kompromisu, LVSADA kopš 2021. gada rudens izlīgšanas sarunās ar Veselības ministriju atkārtoti mīkstināja sākotnējās streika (kolektīva interešu strīda) prasības. No sākotnējām prasībām tika saglabāta viena:
“Ministru kabineta 28.08.2018. noteikumos Nr. 555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība” 153. punktā noteiktie ārstniecības personu mēneša vidējās darba samaksas apmēri (ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem – 1 862 euro, ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem – 1 117 euro, ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām – 745 euro) ar 2022. gada 1. jūliju tiek palielināti ne mazāk kā par 10% visām ārstniecības personām.”
Atbilstoši minētajai prasībai, valsts garantētajai vidējai darba samaksai 2022. gada otrajā pusē būtu jāsasniedz: ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem – 2 048 (patlaban – 1 963) eiro, ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem – 1 229 (patlaban – 1 183) eiro, ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām – 820 (patlaban – 745) eiro pirms nodokļu samaksas.
LVSADA atgādina, ka Ministru kabinets 2017. g. augustā apstiprināja rīkojumu Nr. 394 “Konceptuālais ziņojums Par veselības aprūpes sistēmas reformu”. Atbilstoši rīkojumam, 2022. gadā valsts garantētajai mēneša vidējai darba samaksai bija jāsasniedz: ārstiem – 2 327 eiro, māsām, vecmātēm, ārstu palīgiem – 1 396 eiro un māsu palīgiem – 931 eiro. Kā redzams, LVSADA neprasa valdībai izpildīt rīkojumu pilnībā, bet gan piedāvā taisnīgu un saprātīgu kompromisu. Lai prasību izpildītu, nepieciešami papildus aptuveni 30 milj. eiro.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris to komentē īsi: “Veselības ministra nostāja būtībā pauž necieņu pret Ministru kabineta 2017. gadā apstiprinātajām darba samaksas garantijām veselības aprūpes nozares darbiniekiem. Tātad valdība nolēmusi vājināt valsts garantēto veselības aprūpi. No arodbiedrības viedokļa tas ir nepieņemami. No pacienta viedokļa tas ir bīstami dzīvībai.”
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
2022. gada 26. jūlijā
Par lēmumu piedalīties LVSADA protesta akcijā – streikā un/vai sapulcē pie Veselības ministrijas (Brīvības ielā 72, Rīgā), lūgums sazināties un informēt savu arodorganizāciju.
Informācija plašsaziņas līdzekļiem
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) 2022. gada 1. jūlijā iesniedza Rīgas domei pieteikumu par protesta akcijas rīkošanu pie Veselības ministrijas (VM). Pasākuma mērķis – Aizstāvēt veselības aprūpes nozares darbinieku ekonomiskās un profesionālās intereses. Akcijas sauklis – “Par dzīvību – Tavu un Manu!”
Pieteikums iesniegts, pamatojoties uz LVSADA padomes 21. 06.2022. lēmumu rīkot veselības nozares brīdinājuma streiku un protesta akciju pie Veselības ministrijas 2022. gada 27. jūlijā, jo diemžēl kopš 2021. gada 30. augusta, nav izdevies panākt vienošanos ar VM par kolektīva interešu strīda prasību izpildi.
Gadījumā, ja arī brīdinājuma streiks no valdības puses tiks ignorēts, tiks rīkots pilna formāta nozares streiks šī gada 27. un 28. septembrī.
Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinētāja I. Rudzīte (tel. 67847300).
2022. gada 4. jūlijā
Informācija plašsaziņas līdzekļiem
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) padome šodien, 21. jūnijā, pieņēma lēmumu rīkot veselības nozares brīdinājuma streiku un protesta akciju pie Veselības ministrijas 2022. gada 27. jūlijā.
Meklējot kompromisu, LVSADA kopš 2021. gada rudens izlīgšanas sarunās ar Veselības ministriju atkārtoti mīkstināja sākotnējās streika (kolektīva interešu strīda) prasības. Tagad ir palikusi viena:
“Ministru kabineta 28.08.2018. noteikumos Nr. 555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība” 153. punktā noteiktie ārstniecības personu mēneša vidējās darba samaksas apmēri 2021. gadam (ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem – 1 862 euro, ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem –1 117 euro, ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām – 745 euro) ar 2022. gada 1. jūliju tiek palielināti ne mazāk kā par 10% visām ārstniecības personām.”
Pēc iepazīšanās ar LVSADA priekšlikumu Nacionālā trīspusējā sadarbības padome (NTSP) š. g. 21. aprīlī uzdeva Veselības ministrijai sasaukt NTSP Veselības aprūpes nozares apakšpadomes (VANA) sēdi un izskatīt LVSADA streika prasību. VANA sēde notika š. g. 12. maijā. Diemžēl veselības ministrs Daniels Pavļuts atteicās piekrist kārtējam LVSADA kompromisa priekšlikumam.
LVSADA Streika komitejas priekšsēdētāja Līga Bāriņa un LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris vienprātīgi neslēpj sašutumu: “Izskatās, ka mūsu politiķi plānos par valsts drošību un labklājību neredz vietu pieejamai veselības aprūpei. Mūsu pienākums ir viņiem atgādināt, ka tāda domāšana bruģē ceļu uz elli!”
Gadījumā, ja arī brīdinājuma streiks no valdības puses tiks ignorēts, LVSADA padome nolēma rīkot pilna formāta nozares streiku šī gada 27. un 28. septembrī.
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
2022. gada 21. jūnijā
Informācija plašsaziņas līdzekļiem
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž gandarījumu par pozitīvu pavērsienu centienos panākt, ka tiesībsargājošās institūcijas pēc būtības vērtē mājaslapas https://www.covidgudrie.com/ (turpmāk – mājaslapa) uzturētāja iespējami prettiesiskās darbības.
Pamatu optimismam ir devis Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2022. g. 8. jūnija lēmums, ar kuru tiek atzīts, ka LVSADA sūdzība par zemākas instances tiesas atteikumu ir pamatota. Atbilstoši kolēģijas lēmumam, LVSADA pārsūdzētais lēmums ir atceļams, nododot jautājumu jaunai izskatīšanai tai pašai tiesai.
LVSADA jau 2021. g. oktobrī vērsās Valsts policijā ar iesniegumu par mājaslapā anonīmi publicēto nepatieso un apkaunojošo apgalvojumu, ka LVSADA vadītājs V. Keris piederot pie cilvēkiem, “kuri uz cilvēku ciešanām vēlas gūt popularitāti, nopelnīt vai nodarīt kaitējumu Latvijas valstij”, jo viņš: “Publicēja faktiem neatbilstošu informāciju Arodbiedrība šonedēļ izplatīja paziņojumu, kurā teikts, ka jauniem cilvēkiem pēc vakcinācijas ir liels sirds muskuļa iekaisuma risks”. Kā atsauce mājaslapā uzrādīta nevis LVSADA attiecīgā preses relīze, bet gan pastarpināta informācija, kas pasniegta tendenciozi ar mērķi diskreditēt arodbiedrību.
Atkārtotos iesniegumos policijai un prokuratūrai LVSADA norādīja, ka 03.08.2021. publiskotās preses relīzes saturu (https://www.lvsada.lv/?p=4171) pamato zinātniski dati no Amerikas Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapas (https://www.cdc.gov), kā arī Imunizācijas valsts padomes rekomendācijas par bērniem un jauniešiem piemērotākās vakcīnas izvēli (https://www.vm.gov.lv/lv/media/7752/download).
Neraugoties uz to, anonīmajā mājaslapā nepatiesā un diskreditējošā informācija ir atrodama joprojām. Dīvaini, ka ne policija, ne prokuratūra aizvadītajos mēnešos tā arī nav uzskatījušas par vajadzīgu to novērst. Kā izriet no šo institūciju atbildēm LVSADA, tās pat nav centušās noskaidrot mājaslapas uzturētāja identitāti un pārbaudīt viņa rīcības pamatotību. Arī pirmās instances tiesa dīvainā kārtā lēma, ka LVSADA lūgums likumā paredzētajā kārtībā noskaidrot, kas ir mājaslapas uzturētājs un publikācijas autors, ir noraidāms. Tādējādi arodbiedrībai faktiski tika liegtas tiesības aizstāvēt savu viedokli taisnīgā tiesā.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris to vērtē īsi: “Laikam jau kādam ļoti negribas ļaut arodbiedrībai aizstāvēties pret anonīmo nomelnotāju atklātā un godīgā procesā. Par laimi, Rīgas apgabaltiesas lēmums vairo mūsu cerības uz taisnīgu atrisinājumu.”
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
2022. gada 9. jūnijā
Informācija plašsaziņas līdzekļiem
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž nožēlu par Veselības ministrijas kārtējo atteikumu izpildīt LVSADA streika prasību.
Meklējot kompromisu, LVSADA kopš 2021. gada rudens izlīgšanas sarunās ar Veselības ministriju atkārtoti mīkstināja sākotnējās streika (kolektīva interešu strīda) prasības. No sākotnējām prasībām tika saglabāta viena:
“Ministru kabineta 28.08.2018. noteikumos Nr. 555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība” 153. punktā noteiktie ārstniecības personu mēneša vidējās darba samaksas apmēri (ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem – 1 862 euro, ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem – 1 117 euro, ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām – 745 euro) ar 2022. gada 1. janvāri tiek palielināti ne mazāk kā par 10% visām ārstniecības personām.”
Turpinot izrādīt labo gribu un izpratni par situāciju, LVSADA izteica priekšlikumu prasības izpildes termiņu no 2022. g. 1. janvāra pārcelt uz 1. jūliju. Pēc iepazīšanās ar LVSADA priekšlikumu Nacionālā trīspusējā sadarbības padome (NTSP) š. g. 21. aprīlī uzdeva Veselības ministrijai sasaukt NTSP Veselības aprūpes nozares apakšpadomes (VANA) sēdi un izskatīt LVSADA streika prasību. VANA sēde notika š. g. 12. maijā. Diemžēl veselības ministrs Daniels Pavļuts atteicās piekrist LVSADA kompromisa priekšlikumam.
LVSADA atgādina, ka Ministru kabinets 2017. g. augustā apstiprināja rīkojumu Nr. 394 “Konceptuālais ziņojums Par veselības aprūpes sistēmas reformu”. Atbilstoši rīkojumam, 2022. gadā valsts garantētajai mēneša vidējai darba samaksai bija jāsasniedz: ārstam – 2 327 (realitāte – 1 963) eiro, māsām, vecmātēm, ārstu palīgiem – 1 396 (realitāte – 1 183) eiro un māsu palīgiem – 931 (realitāte – 745) eiro pirms nodokļu samaksas. Kā redzams, rīkojumā noteiktais joprojām nav izpildīts.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris to komentē īsi: “Veselības ministra nostāja būtībā pauž necieņu pret Ministru kabineta 2017. gadā apstiprinātajām darba samaksas garantijām veselības nozares darbiniekiem. No arodbiedrības viedokļa tas ir nepieņemami. No veselības aprūpes kvalitātes viedokļa tas ir bīstami.”
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
2022. gada 12. maijā
Informācija plašsaziņas līdzekļiem
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir iebildusi pret to, ka Veselības ministrijas sagatavotajā projektā “Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021. – 2027. gadam” nav paredzēts būtisks un konkrēts darba samaksas pieaugums veselības nozarē.
Turklāt projektā ir noklusēts, ka valdībai un Saeimai joprojām pietrūkst politiskās gribas, lai nodrošinātu Ministru kabineta 07.08.2017. rīkojuma Nr. 394 “Konceptuālais ziņojums Par veselības aprūpes sistēmas reformu” izpildi: rīkojumā noteiktais ārstniecības personu bāzes darba samaksas palielinājums (neskaitot piemaksas par darbu ar Covid-19 slimniekiem) 2021. un 2022. gadā tā arī nav sasniegts.
Tā vietā Veselības min istrija mēģina slavināt jauno darba samaksas modeli, kas, līdzīgi kā bēdīgi slavenais vakcinācijas plāns, tika izstrādāts bez oficiālas standarta procedūras. Ne jau velti modeli joprojām nav apstiprinājis Ministru kabinets. Modeli nav apstiprinājusi arī Nacionālā trīspusējās sadarbības padome. Par iemeslu tam ir vairāki būtiski modeļa trūkumi, kas nopietni apdraud veselības aprūpes valsts sektoru. Veselības ministrijas nekritiskā attieksme pret sociālo partneru konstatētajiem trūkumiem rada arvien lielākas bažas.
Bažas pastiprina apstāklis, ka veselības nozares darbinieku atalgojuma konkrētu pieaugumu (kaut vai iepriekšējo gadu valdības rīkojumu noteiktajā apmērā) Veselības ministrija neuzskata par nozares politikas plānošanas uzdevumu jeb prioritāti.
Lai minēto trūkumu novērstu, LVSADA ir aicinājusi projektā iekļaut uzdevumu uzlabot veselības nozares darbinieku mēneša vidējās darba samaksas konkurētspēju tautsaimniecībā, pakāpeniski tuvinot to attiecīgajiem OECD konkurētspējas rādītājiem. Uzdevuma izpildi būtu jānodrošina Veselības ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju.
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847305).
2022. gada 2. maijā
Informācija plašsaziņas līdzekļiem
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) šogad 1.Maiju atzīmēs, rīkojot Valda Kera grāmatas “Arodbiedrības ceļš” atvēršanas svētkus. Grāmata ir veltījums LVSADA 30 darba gadiem.
Ceļu 1990. gadā aizsāka Latvijas Medicīnas darbinieku arodbiedrība (vienkāršāk runājot – mediķu arodbiedrība), kas kopš nosaukuma maiņas 2000. gadā gājumu turpina kā Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA).
Cenšoties mazināt subjektīvisma ietekmi, ar dokumentālās prozas palīdzību LVSADA rīcība hronoloģiski atainota kontekstā ar citu organizāciju darbībām un politiskajiem procesiem, sevišķi veselības nozarē. Palīdzot lasītājam iejusties notikumos, daudzviet izmantota tiešā runa, citējot izmantotās literatūras avotus. Tātad tas reizē ir stāsts arī par Ministru kabineta un Saeimas lēmumiem, kas tādā vai citādā veidā ietekmējuši un joprojām ietekmē mūsu visu tiesības uz pieejamu un kvalitatīvu veselības aprūpi.
Viens no grāmatas pienesumiem ir iespēja izsekot LVSADA darba rezultātiem ilgākā termiņā. Un te būs, ko redzēt! Tāpēc nav taisnība skeptiķiem, kuri, nesagaidot taustāmus labumus jau nākamajā rītā pēc arodbiedrības protesta akcijas, rauc degunu un paziņo, ka tam visam nav nekādas jēgas. LVSADA priekšsēdētājs V. Keris par to saka: “Iedomāsimies, ka uzaram lauku un apsējam to. Vai nākamajā rītā uz galda būs jaunā maize? Protams, ka nē. Bet vai tāpēc būtu jāsecina, ka art un sēt ir bezjēdzīgi?”
Grāmatas anotācijā Viktors Avotiņš cita starpā raksta: “Pirmkārt, visnotaļ korekti, taču vērīgi un visai principiāli atainotas arodbiedrības nozares attiecības ar varu, valdību. Subjektīvi piebildīšu, ka, manuprāt, evolūcija šajās attiecībās arvien ir visai nosacīta. Nozares nodrošinājums joprojām ne tuvu nav pilnīgs. Otrkārt, gribētu uzteikt to, ka “arodbiedrības ceļš” pamatā tomēr atklāts caur cilvēku, nevis “kantora” organizācijas ceļiem.”
Žurnālisti sīkāku informāciju par notikumu var saņemt, zvanot LVSADA darba koordinētājai Ingai Rudzītei (tālruņa numurs: 67847305).
2022. gada 28. aprīlī
Informācija plašsaziņas līdzekļiem
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) šodien ir pievienojusi savu balsi starptautisko arodbiedrību konfederāciju (ITUC, ETUC), Starptautiskās Darba organizācijas un Amnesty International prasībai par Baltkrievijas arodbiedrību līderu atbrīvošanu no apcietinājuma.
Baltkrievijas drošības iestādes arestēja vairākus Baltkrievijas brīvo arodbiedrību līderus šī gada 19. aprīlī. Ir ziņas par to, ka vismaz vienam no viņiem ir nopietnas veselības problēmas. Kā iespējamais arestu iemesls tiek minēta arodbiedrību vēršanās pret Krievijas iebrukumu Ukrainā.
LVSADA saņēma informāciju par notikušo no Eiropas Sabiedrisko pakalpojumu arodbiedrību federācijas (EPSU) ģenerālsekretāra J. V. Goudriāna (J. W. Goudriaan), kurš vienlaikus ir paudis nožēlu par arodbiedrību neatkarības sagraušanu Baltkrievijā.
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
2022. gada 26. aprīlī
Informācija plašsaziņas līdzekļiem
Pēc Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības ierosinājuma Nacionālā trīspusējās sadarbības padome (NTSP) šodien, 21. aprīlī, izskatīs jautājumu par LVSADA streika prasību Veselības ministrijai.
Izlīgšanas sarunās 2021. gada vasarā un rudenī starp LVSADA un Veselības ministriju tika panākta vienošanās par izlīguma iespējamību. Lai to veicinātu, LVSADA padome 2021. g. 21. septembrī nolēma mīkstināt sākotnējās streika (kolektīva interešu strīda) prasības. No sākotnējām prasībām saglabāta viena:
“Ministru kabineta 28.08.2018. noteikumos Nr. 555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība” 153. punktā noteiktie ārstniecības personu mēneša vidējās darba samaksas apmēri (ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem – 1 862 euro, ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem – 1 117 euro, ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām – 745 euro) ar 2022. gada 1. janvāri tiek palielināti ne mazāk kā par 10% visām ārstniecības personām.”
Diemžēl ne Veselības ministrija, nedz arī valdība kopumā prasību joprojām neņem vērā. Mēneša vidējā darba samaksa, ko par veikto darbu garantē valsts, 2022. gadā ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem ir paaugstināta tikai par 5,4%, ārstniecības un pacientu aprūpes personām (māsām, vecmātēm, ārstu palīgiem) un funkcionālo speciālistu asistentiem – tikai par 5,9%, bet māsu palīgiem nav paaugstināta ne par centu.
LVSADA atgādina, ka Ministru kabinets 2017. g. augustā apstiprināja rīkojumu Nr. 394 “Konceptuālais ziņojums Par veselības aprūpes sistēmas reformu”. Atbilstoši rīkojumam, 2022. gadā valsts garantētajai mēneša vidējai darba samaksai bija jāsasniedz: ārstam – 2 327 (realitāte – 1 963) eiro, māsām, vecmātēm, ārstu palīgiem – 1 396 (realitāte – 1 183) eiro un māsu palīgiem – 931 (realitāte – 745) eiro pirms nodokļu samaksas.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris to komentē īsi: “Ir ļoti svarīgi ievērot spēkā esošus rakstiskus valdības solījumus. Nevaram uzvarēt cīņā par izdzīvošanu, ja valsts veselības nozari badina, bet mediķus – kārtējo reizi pieviļ!”
Izrādot maksimālu pretimnākšanu kompromisa meklējumos, LVSADA cer ar NTSP palīdzību panākt streika (kolektīva interešu strīda) prasības izpildi, sākot ar 2022. gada 1. jūliju.
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
2022. gada 21. aprīlī
Informācija plašsaziņas līdzekļiem
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir informējusi Veselības ministriju, ka iebilst pret to, ka atsevišķu nozaru darbiniekiem tiek saglabāta prasība par obligātu vakcinēšanos pret Covid-19. Šādu lēmumu 15.03.2022. pieņēma LVSADA valde, ņemot vērā vairākus apstākļus, tajā skaitā – zemāk minētos.
Vispirms, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas 27.01.2021. rezolūcija Nr. 2361 par Covid-19 vakcinācijas ētiskajiem, likumiskajiem un praktiskajiem apsvērumiem nosaka, ka neviens netiek politiski, sociāli vai citādā veidā ietekmēts, (piespiests) vakcinēties, ja pats to nevēlas un netiek diskriminēts tāpēc, ka nav vakcinēts vai nevēlas vakcinēties. Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas darbības galvenais mērķis ir stiprināt dalībvalstu parlamentus, veicināt un aizsargāt cilvēktiesības, tiesiskumu un demokrātisku pārvaldību (https://www.saeima.lv).
Otrkārt, sākot ar 2022. gada janvāri, Covid-19 izplatības intensitāte nevakcinēto cilvēku vidū būtiski neatšķiras no izplatības intensitātes to cilvēku vidū, kuri saņēmuši pilnu primāro vakcināciju. Salīdzinot ar cilvēkiem, kuri saņēmuši balstvakcināciju, nevakcinētiem un daļēji vakcinētiem cilvēkiem risks inficēties bija 1,6 reizes augstāks. Salīdzinot stacionēto (21. – 27.02.2022.) Covid-19 pacientu struktūru pēc smaguma un vakcinācijas statusa, var konstatēt, ka pilnībā vakcinēti bija 47%, nevakcinēti un daļēji vakcinēti – 53% pacientu. No vidēji smagā stāvoklī esošajiem pacientiem 46% bija pilnībā vakcinēti, nevakcinēti un daļēji vakcinēti – 54%; no smagā stāvoklī esošajiem pacientiem pilnībā vakcinēti bija 48%, nevakcinēti un daļēji vakcinēti – 52%. Kopš pandēmijas sākuma Latvijā miruši aptuveni 0,7% no slimniekiem, kuriem konstatēts Covid-19 (https://www.lsm.lv; https://www.spkc.gov.lv).
Treškārt, zinātnisko pētījumu dati liecina, ka pēc Covid-19 pārslimošanas (neatkarīgi no smaguma pakāpes), ko apstiprina attiecīgu antivielu klātbūtne (neatkarīgi no līmeņa), veselības aprūpes darbiniekiem būtiski un ilgstoši samazinās atkārtotas inficēšanās risks (V. Hall et al., 2021; S. F. Lumley et al., 2021). Patlaban nav pieejami ticami dati par to, vai un kad nākotnē būs atkārtots būtisks Covid-19 saslimstības pieaugums, kāda būs slimības klīniskā gaita un kāda būs pieejamo vakcīnu efektivitāte pret attiecīgo vīrusa paveidu.
LVSADA ieskatā, darba devējam būtu jāpiedāvā darbiniekiem iespēju bez maksas vakcinēties pret infekcijas slimībām, ja to pamato epidemioloģiskā situācija. Jautājumu par vakcinācijas sertifikāta esamības prasību darbiniekiem var pārskatīt, ja kļūst pieejami jauni zinātniski dati par epidemioloģisko situāciju, kā arī vakcinācijas drošību un efektivitāti.
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847305).
2022. gada 29. martā
Informācija plašsaziņas līdzekļiem
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pēc iepazīšanās ar Latvijas Ziņojuma Apvienoto Nāciju organizācijai par ilgtspējīgas attīstības mērķu ieviešanu – 2022. g. projektu (turpmāk – Projekts) iebilst pret dokumenta tālāku virzību, jo Projekts nepietiekoši atspoguļo reālo situāciju Latvijas veselības nozarē.
Piemēram, Projekts noklusē, ka Latvijā ir otrs augstākais novēršamās mirstības rādītājs ES gan no profilaktiski novēršamiem, gan no medicīniski novēršamiem cēloņiem. Vēl Projekts noklusē, ka nozīmīgs cēlonis augstajai priekšlaicīgajai mirstībai ir sliktā veselības aprūpes pieejamība. Neapmierināto medicīniska rakstura vajadzību apmērs Latvijā bija viens augstākajiem ES gan pirms Covid-19 pandēmijas, gan pandēmijas laikā. Faktori, kas veicina šādu situāciju, ir nepietiekamais valsts finansējums veselības nozarei un nepietiekamie valsts veselības sektora cilvēkresursi.
Lai gan veselības aprūpes izdevumi uz vienu iedzīvotāju Latvijā kopš 2010. gada ir palielinājušies, šis rādītājs aizvien ir viens no zemākajiem ES, veselības aprūpes valsts finansējumam būtiski atpaliekot ne tikai no ES vidējā rādītāja, bet arī no kaimiņvalstīm Lietuvas un Igaunijas. Darbaspēka trūkums veselības nozarē nopietni apdraud ne tikai pakalpojumu pieejamību, bet arī uzsākto reformu sekmīgu virzību. Praktizējošo ārstu skaits uz iedzīvotāju skaitu Latvijā atpaliek no ES vidējā rādītāja, bet māsu skaits ir tikai aptuveni puse no attiecīgā ES rādītāja. Galvenais iemesls tam ir medicīniskā personāla zemais atalgojums publiskajā sektorā, kas liek daļai ārstniecības personu pāriet uz privāto sektoru vai pamest valsti.
Vēl Projekts noklusē to, ka: 1) neraugoties uz iepriekš minēto, Latvijas valdība neplāno turpmākajos gados būtiski palielināt veselības nozares valsts finansējumu, 2) Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021. – 2027. gadam (projekts) starp nozares politikas prioritātēm (uzdevumiem) nav atrasta vieta būtiskai darba samaksas paaugstināšanai valsts sektorā strādājošajām ārstniecības personām.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris pauž neizpratni: “Rodas iespaids, ka kādam ļoti gribas izskaistināt situāciju Latvijas veselības aprūpē. Protams, var jau mēģināt uzrunāt ANO līdzīgi kā pazīstamajā dziesmiņā: Viss kārtībā, ak, cienījamā kundze! Tikai nav skaidrs, ko no tā iegūs Latvijas pacienti un veselības nozares darbinieki.”
Lai uzlabotu Projekta kvalitāti, LVSADA ir rosinājusi tajā veikt virkni precizējumu un papildinājumu, kas pamatoti ar skaitļiem un faktiem no jaunākajām EK, Eurostat un OECD publikācijām.
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
2022. gada 21. martā
Informācija plašsaziņas līdzekļiem
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) padome vakar, 15. martā, nolēma uz laiku atlikt streika pieteikumu un mēģināt atrisināt jautājumu par savlaicīgu un taisnīgu darba samaksas pieaugumu veselības nozarē ar Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes starpniecību.
Izlīgšanas sarunās 2021. gada vasarā un rudenī starp LVSADA un Veselības ministriju tika panākta vienošanās par izlīguma iespējamību. Lai to veicinātu, LVSADA padome 2021. g. 21. septembrī nolēma mīkstināt sākotnējās streika (kolektīvā interešu strīda) prasības un izteikt tās zemāk minētajā redakcijā:
“Ministru kabineta 28.08.2018. noteikumos Nr. 555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība” 153. punktā noteiktie ārstniecības personu mēneša vidējās darba samaksas apmēri (ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem – 1 862 euro, ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem – 1 117 euro, ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām – 745 euro) ar 2022. gada 1. janvāri tiek palielināti ne mazāk kā par 10% visām ārstniecības personām.”
Līdz ar to LVSADA godprātīgi darīja iespējamo, lai stiprinātu veselības nozares cilvēkresursus atbilstoši politiskās plānošanas dokumentiem un reālajai nepieciešamībai, kā arī izvairītos no streika un ar to saistītās sociālās spriedzes. Diemžēl ne Veselības ministrija, nedz arī valdība kopumā to joprojām neņem vērā: mēneša vidējā darba samaksa, ko ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām (māsu palīgiem) par slimnīcās veikto darbu garantē valsts, 2022. gadā nav paaugstināta ne par centu. Tanī pašā laikā vidējās darba samaksas pieaugums valstī un patēriņa cenu pieaugums jau tiek prognozēts ar divciparu skaitli. Šobrīd situāciju vēl glābj ar Covid-19 saistītās piemaksas, taču daudzi tās nesaņem.
Karadarbības dēļ Latvija iedzīvotājus nezaudē, taču novājinātas veselības aprūpes dēļ vēl pirms pandēmijas mūsu valstī gadā bija par gandrīz 4000 novēršamas nāves gadījumiem vairāk nekā vidēji OECD valstīs [OECD (2021). Health at a Glance 2021: OECD indicators, OECD Publishing, Paris]. Šie zaudējumi ir vistiešākajā veidā saistīti ar naudas un darba roku trūkumu veselības nozarē.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris uzsver: “Šobrīd ir ļoti svarīgi stiprināt veselības aprūpes cilvēkresursus, jo bez cilvēkiem nedarbosies neviena tehnoloģija. Nevaram uzvarēt cīņā par izdzīvošanu, ja valsts veselības nozari badina, mediķus – pieviļ, un tādējādi katru gadu ar vieglu roku sūta uz kapiem tūkstošiem cilvēku!”
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
2022. gada 16. martā
Informācija plašsaziņas līdzekļiem
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir lūgusi Latvijas Republikas ģenerālprokuroru J. Stukānu nodrošināt taisnīgumu, pēc būtības izvērtējot mājaslapas https://www.covidgudrie.com/ (turpmāk – mājaslapa) uzturētāja iespējami prettiesiskās darbības.
LVSADA jau 2021. g. oktobrī vērsās Valsts policijā ar iesniegumu par mājaslapā publicēto nepatieso un apkaunojošo apgalvojumu, ka LVSADA vadītājs piederot pie cilvēkiem, “kuri uz cilvēku ciešanām vēlas gūt popularitāti, nopelnīt vai nodarīt kaitējumu Latvijas valstij”, jo viņš: “Publicēja faktiem neatbilstošu informāciju Arodbiedrība šonedēļ izplatīja paziņojumu, kurā teikts, ka jauniem cilvēkiem pēc vakcinācijas ir liels sirds muskuļa iekaisuma risks”. Kā atsauce mājaslapā uzrādīta nevis LVSADA preses relīze, bet gan LTV korespondentes Vitas Anstrates 05.03.2021. publikācija LSM.lv (satur fragmentu no LTV ziņu raidījuma Panorāma), kas mājaslapā pasniegta tendenciozi. Tas liecina, ka no mājaslapas uzturētāju puses ir tīši izplatīts nepatiess, anonīms un sabiedrību šķeļošs izdomājums ar mērķi diskreditēt LVSADA.
Iesniegumā policijai LVSADA norādīja, ka 03.08.2021. publiskotās preses relīzes saturs (https://www.lvsada.lv/?p=4171) ir pamatots ar zinātniskiem datiem, kas pieejami Amerikas Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā (https://www.cdc.gov). LVSADA sniegto informāciju apstiprina arī Imunizācijas valsts padomes paziņojuma “IVP jaunākās rekomendācijas par vakcināciju ar Janssen vakcīnu, kā arī bērniem un jauniešiem piemērotākās vakcīnas izvēli” 2.punkts (https://www.vm.gov.lv/lv/media/7752/download).
Kaut arī kopš iesnieguma saņemšanas Valsts policijā ir pagājuši vairāki mēneši, anonīmajā mājaslapā nepatiesā un diskreditējošā informācija ir atrodama joprojām. Nesaprotamu iemeslu dēļ daži Valsts policijas Rīgas Centra iecirkņa un Rīgas Austrumu prokuratūras darbinieki ignorē to, ka iesniegumā LVSADA lūdza vērsties pret mājaslapas uzturētāja (publikācijas autora) iespējami prettiesiskajām darbībām. Tā vietā tika paziņots, ka žurnālistes V. Anstrates veidotajā sižetā atspoguļotais ir vērtējams kā dažādu personu viedokļu uzklausīšana par konkrētu tēmu un nekādi fakti nenorāda uz nodomu celt neslavu. LVSADA nekad nav izvirzījusi nekādas prasības pret žurnālisti V. Anstrati, kura atbilstoši žurnālistu ētikas prasībām uzklausīja abas diskusijā iesaistītās puses.
LVSADA 2022. g. janvārī lūdza Valsts policiju sniegt informāciju, kādas konkrētas darbības ir veiktas, lai apturētu un turpmāk novērstu mājaslapas uzturētāju apkaunojošu izdomājumu tīšu izplatīšanu. Atbildi uz šo vienkāršo jautājumu LVSADA nav saņēmusi joprojām.
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
2022. gada 14. martā
Informācija plašsaziņas līdzekļiem
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pēc valdes ārkārtas sēdes ir ziedojusi piecus tūkstošus eiro Ukrainas iedzīvotāju atbalstam.
LVSADA jau 24.02.2022. rītā, ņemot vērā rītā izskanējušās ziņas par Krievijas iebrukumu Ukrainā, nekavējoties izsūtīja arodorganizācijām ārkārtas paziņojumu, kurā aicināja saglabāt mieru, stiprināt mūsu valsti, sekot līdzi situācijas maiņām un atbalstīt attiecīgas Latvijas Republikas darbības Eiropas Savienības un NATO partnerības ietvaros.
Tās pašas dienas otrajā pusē Eiropas Sabiedrisko pakalpojumu arodbiedrību federācija (EPSU) un Pasaules Sabiedrisko pakalpojumu arodbiedrību internacionāle (PSI) nāca klajā ar paziņojumu, kurā nosodīja Krievijas agresiju Ukrainā un aicināja atbalstīt Ukrainas iedzīvotājus. Līdzīga satura paziņojumu publicēja arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS), aicinot ziedot finanšu līdzekļus palīdzības sniegšanai Ukrainas cilvēkiem.
Ziedojumu LVSADA ir veikusi ar Starptautiskās Arodbiedrību konfederācijas (ITUC) un Eiropas Arodbiedrību konfederācijas (ETUC) nesen izveidotā Solidaritātes fonda starpniecību.
P A P I L D U S I N F O R M Ā C I J A
LVSADA arodorganizācijas, kuras vēlas sniegt palīdzību Ukrainas iedzīvotājiem, to var darīt, pārskaitot finanšu līdzekļus uz ITUC un ETUC Solidaritātes fondu:
Saņēmējs: ITUC-CSI
Banka: Belfius Banque SA
Bankas adrese: BELFIUS BANK SA/NV, PLACE CHARLES ROGIER 11, BRUSSELS, Belgium
Swift: GKCCBEBB
IBAN konts: BE92068900780423
Pamatojums: PSI-EPSU Ukraine
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847305).
2022. gada 9. martā
Informācija plašsaziņas līdzekļiem
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) aicina Ministru prezidentu A. K. Kariņu vienlaikus ar aizsardzības budžeta palielināšanu līdz 2,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) nekavējoties līdz vismaz 5% no IKP palielināt arī veselības nozares budžetu.
Veselības nozare ir stratēģiski svarīga valsts stabilitātei un attīstībai gan ikdienā, gan jo īpaši ārkārtas situācijās. Neraugoties uz to, Latvijas valsts veselības aprūpes finansējums joprojām atpaliek ne tikai no ES un OECD valstu vidējiem rādītājiem, bet arī no veselības nozares valsts finansējuma Igaunijā un Lietuvā. Šāda atpalicība ir ilgusi gadiem, tāpēc būtiski pasliktinājusi veselības aprūpes pieejamību un kvalitāti. Ne velti Valsts prezidenta nacionālās drošības padomnieks Jānis Kažociņš savulaik brīdināja, ka nespēja nodrošināt Latvijas iedzīvotājiem pienācīgu veselību ir jāuztver kā apdraudējums Latvijas drošībai (LETA, 2016).
Diemžēl šis brīdinājums netika pienācīgi ievērots. Sekas neizpalika. Karadarbības dēļ Latvija iedzīvotājus nezaudē, taču novājinātas veselības aprūpes dēļ vēl pirms pandēmijas mūsu valstī gadā bija par gandrīz 4000 novēršamas nāves gadījumiem vairāk nekā vidēji OECD valstīs [OECD (2021). Health at a Glance 2021: OECD indicators, OECD Publishing, Paris]. Šie zaudējumi ir vistiešākajā veidā saistīti ar naudas un darba roku trūkumu veselības nozarē.
Neraugoties uz to, ka Covid-19 pandēmija pakļauj veselības nozari lielai pārslodzei un līdz šim ir prasījusi vairāk par 5000 dzīvību (https://www.spkc.gov.lv), valdība joprojām nav uzskatījusi par vajadzīgu lemt par steidzamu un būtisku veselības nozares finansējuma palielinājumu (ārpus Covid-19 apkarošanas pasākumu konteksta), lai stiprinātu nozari ilgtermiņā. Tā ir kļūda, kas izraisīs smagas sekas.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris aicina valdību izprast situācijas nopietnību un pienācīgi rīkoties: “Valsts drošību un izaugsmi nevar sekmīgi nostiprināt, turpinot badināt valsts veselības aprūpi. Tāpēc valdībai ir pienākums nekavējoties stiprināt veselības nozari iespējami labākajā veidā!”
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847305).
2022. gada 28. februārī
paziņojums par karu Ukrainā
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) uzskata, ka Krievijas uzsāktais karš Ukrainā ir rupjš starptautisko tiesību pārkāpums un neizprovocēta militāra agresija pret Ukrainas valsti un iedzīvotājiem, ko asi nosodām!
Aicinām starptautisko sabiedrību pieņemt stingrus lēmumus, lai šo agresiju nekavējoties novērstu!
LBAS solidarizējas ar Ukrainas sabiedrību, tās arodbiedrības biedriem, darbiniekiem un viņu ģimenēm.
LBAS aicina ikvienu Latvijas iedzīvotāju ziedot finanšu līdzekļus palīdzības sniegšanai Ukrainas cilvēkiem portālā Ziedot.lv!
Priekšsēdētājs
Egils Baldzēns
2022. gada 24. februārī
Labdien, Kolēģi!
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) sākot pirmsstreika darbus lūdz visus ārstniecības iestādēs strādājošos piedalīties anonīmā aptaujā.
MK noteikumi Nr. 851. “Noteikumi par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu veselības aprūpes jomā nodarbinātajiem” neparedz atalgojuma pieaugumu 2022. gadā medicīnas māsas palīgiem, medicīnas asistentiem, transportlīdzekļu vadītajiem. Veselības ministrija un valdība nav izrādījusi interesi par papildus līdzekļu piešķiršanu, visiem ārstniecības iestādēs strādājošajiem, darba samaksas pieaugumam attiecīgi par 10% 2022. gadā.
Nemainīgi liela problēma Latvijā ir darba roku trūkums medicīnā – vienīgā iespēja mainīt situāciju ir apvienoties un piedalīties streikā.
Ja kādas problēmas, lūdzu sazināties ar Ingu Rudzīti, LVSADA arodbiedrības koordinētāju – 29808383.
1. APTAUJAS ANKETA (elektroniski) https://forms.gle/L3QGGt5ekydcjcTT7
2.APTAUJAS ANKETA (Word formātā)
Informācija plašsaziņas līdzekļiem
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž neizpratni par to, ka Pārresoru koordinācijas centrs (PKC) starp Latvijas prioritātēm atlabšanai pēc pandēmijas nav iekļāvis tādus vitāli svarīgus ANO Dienaskārtības 2030 ilgtspējīgai attīstībai (2030 Agenda for Sustainable Development) mērķus kā “Laba veselība un labklājība” un “Cienīgs darbs un ekonomikas izaugsme”.
PKC ir uzsācis darbu pie Latvijas ziņojuma par ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanu (turpmāk – Ziņojums) un lūdzis sadarbības partnerus sniegt informāciju par viņu ieguldījumu mērķu īstenošanā. Ziņojumu paredzēts sniegt 2022. g. jūlijā ANO sanāksmē, kas veltīta atlabšanai pēc koronavīrusa pandēmijas, vienlaikus īstenojot ANO Dienaskārtību 2030 ilgtspējīgai attīstībai. Kaut arī atzīmēts, ka ir aktuāla informācija par visiem Dienaskārtības 2030 mērķiem (kopumā 17), īpašu uzmanību PKC iesaka pievērst pieciem: par kvalitatīvu izglītību (Dienaskārtības mērķis Nr. 4), par dzimumu līdztiesību (Nr. 5), par dzīvību ūdenī (Nr. 14), par dzīvību uz zemes (Nr. 15) un par partnerībām mērķu sasniegšanai (Nr. 17). Informāciju jāsniedz kontekstā ar paveikto Nacionālā attīstības plāna 2021. – 2027. gadam (NAP2027) īstenošanai.
LVSADA nav skaidrs, kāpēc pandēmijas apstākļos PKC par mazāk svarīgiem Latvijai uzskata tādus vitāli svarīgus Dienaskārtības 2030 mērķus kā “Laba veselība un labklājība” (Nr. 3) un “Cienīgs darbs un ekonomikas izaugsme” (Nr. 8). LVSADA rosina abus minētos mērķus nekavējoties atzīt par valsts prioritātēm, jo to īstenošana vistiešākajā veidā nodrošinās ātrāku un sekmīgāku atgūšanos no pandēmijas.
LVSADA no savas puses 2021. gadā ir pielikusi maksimālas pūles, lai Latvija pēc būtības pildītu Dienaskārtības 2030 mērķiem atbilstošos uzdevumus, kas iekļauti NAP2027 sadaļā “Stipras ģimenes, veseli un aktīvi cilvēki” un Saeimas paziņojumā par NAP2027, it īpaši – neatliekami mērķtiecīgi īstenotu un pastiprinātu pasākumus cilvēkresursu piesaistei valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sektorā veselības aprūpes kvalitātes un pieejamības uzlabošanai, palielinot valsts budžeta finansējumu veselības aprūpei, tai skaitā – darba samaksu ārstniecības personām.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris skaidro: “Bez cienīgiem darba apstākļiem veselības nozarē nav iespējama pieejamāka un kvalitatīvāka veselības aprūpe. Bez pienācīgām investīcijām veselības aprūpē nav iespējama sekmīga valsts izaugsme. Tāpēc LVSADA arī turpmāk aktīvi rīkosies ar mērķi panākt, ka Latvijas valdība nevis pavirši, bet gan pēc būtības īsteno Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam ietvertos pasākumus veselības nozares stiprināšanai.”
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
2022. gada 13. janvārī
Informācija plašsaziņas līdzekļiem
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž sašutumu par to, ka valdība joprojām atsakās piešķirt trūkstošos 40 miljonus eiro, lai stiprinātu veselības aprūpes cilvēkresursus, bet tanī pašā laikā ir piešķīrusi 300 miljonus eiro nezināmiem neparedzētiem izdevumiem.
LVSADA 23. augustā iesniedza Veselības ministrijai divas streika prasības (pilns juridiskais nosaukums – kolektīva interešu strīda prasības): 1) paaugstināt vidējo darba samaksu atbalsta personālam (nav ārstniecības personas) 2022., 2023. un 2024. gadā katru gadu par 5%; 2) paaugstināt vidējo darba samaksu ārstniecības personām 2022., 2023. un 2024. gadā katru gadu visās kvalifikācijas grupās vienādi – par 10%.
Sarunu gaitā abas puses 15. septembrī konceptuāli vienojās par iespējamu izlīgumu – mēneša vidējā darba samaksa (atbilstoši spēkā esošajiem Ministru kabineta noteikumiem par veselības aprūpes organizēšanas un samaksas kārtību) visām ārstniecības personu kvalifikācijas grupām 2022. gadā tiek paaugstināta par 10%. LVSADA padome izlīgumu atzina par atbalstāmu. Diemžēl vairāk nekā trīs mēnešus ilgajā pirmsstreika sarunu laikā veselības ministrs D. Pavļuts nav izrādījis nekādu iniciatīvu par izlīguma nostiprināšanu. Tāpēc LVSADA padome 21. decembrī nolēma izveidot Streika komiteju un līdz pirmsstreika prasību izpildei apturēt LVSADA līdzdalību Veselības nozares stratēģiskajā padomē.
Lai nostiprinātu konceptuālo izlīgumu, pēc Veselības ministrijas aprēķiniem bija nepieciešami aptuveni 75 miljoni eiro. Diemžēl Saeima pēc valdības ieteikuma ārstniecības personu atalgojuma pieaugumam 2022. g. piešķīra tikai 35 miljonus. Tā rezultātā par 4,4 – 4,8% ir paaugstināta ārstu un vidējā medicīniskā personāla mēneša zemākās darba algas likme. Taču mazāk atalgoto darbinieku – māsu palīgu un neatliekamās medicīniskās palīdzības transportlīdzekļa vadītāju – minimālā algas likme nav paaugstināta ne par centu. Bez tam, nevienai no kvalifikācijas kategorijām nav paaugstināta valdības garantētā mēneša vidējā darba samaksa (alga kopā ar piemaksām, taču neskaitot Covid-19 piemaksas).
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris par to saka: “Šāda valdības un Saeimas attieksme pret veselības nozares darbiniekiem, sevišķi pandēmijas apstākļos, liecina par galēju neprofesionalitāti, ko papildina trula spītība un, iespējams, arī ļaunprātība!”
LVSADA Streika komitejas priekšsēdētāja, LVSADA priekšsēdētāja vietniece Līga Bāriņa: “Darba roku trūkums medicīnā ir prioritāra problēma Latvijā. Valdībai ir beidzamais laiks to saprast, atzīt savas kļūdas un steidzami labot tās!”
Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).
2022. gada 10. janvārī
https://www.lvsada.lv/?m=20220110