LVSADA

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) 8. decembrī no plkst. 10:00 līdz 11:00 rīkos protesta akciju pie Saeimas, lai iesniegtu deputātiem prasības par veselības aprūpes budžeta uzlabošanu. Ja prasības netiks uzklausītas, akcijas dalībnieki vienotā gājienā dosies uz Prezidenta pili, kur protesti turpināsies.

Saskaņā ar šodien presē izskanējušo informāciju, valdība 2012. gadā veselības aprūpei plāno atvēlēt 446 miljonus latu jeb 3,1% no iekšzemes kopprodukta, kas ir zemākais rādītājs kopš 2002. gada. Latvijas valdība un Saeima gatavojas ceturto gadu pēc kārtas samazināt finansējumu veselības aprūpei. Tāpēc slimniekiem pašiem būs jāmaksā vairāk, bet ne visi to var atļauties. Kā neizbēgamas sekas būs saslimstības un mirstības pieaugums, kas jau tagad Latvijā ir augstākais Eiropas Savienībā.

Ņemot vērā to, ka valdības plāni samazināt valsts finansējumu veselības aprūpei apdraud valsts stabilitāti un attīstību, LVSADA aicina sabiedrību publiski aizstāvēt savas tiesības uz pieejamu un kvalitatīvu veselības aprūpi.

Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinatore I.Rudzīte (tel. 67847300).

vairāk…

Godātie Latvijas iedzīvotāji!

Mūsu skaits patlaban sarūk tik strauji, ka ir pamats bažām par valsts nākotni. Daļa no cilvēkiem pāragri mirst novājinātās un aizvien grūtāk pieejamās veselības aprūpes dēļ. Citi izvēlas glābties un pamet teritoriju, kurā vairs nejūtas droši. Ir pēdējais brīdis, lai aizstāvētu kvalitatīvu un pieejamu veselības aprūpi gan cilvēktiesību, gan Latvijas valstiskuma vārdā!

Situācija veselības aprūpē Latvijā bija kritiska jau pirms gada: 54 000 cilvēku to apliecināja ar parakstiem, atbalstīdami kopīgo sūdzību Eiropas ombudam. Iesniedzot sūdzību, mēs pamatojāmies uz Eiropas Savienības (ES) Pamattiesību hartas 35. pantu, kas cita starpā paredz, ka visiem Eiropas Savienības politikas dokumentiem un aktivitātēm ir jānodrošina augstu līmeni cilvēku veselības aizsardzībā. Kaut arī ombuds ar atbildi nesteidzas, cilvēktiesību aizstāvji mūsu centienus jau ir novērtējuši: Briselē š. g. martā par pieejamas un kvalitatīvas veselības aprūpes aizstāvēšanu Latvijā tika pasniegta Eiropas nevalstisko organizāciju apvienības SOLIDAR (pārstāv 52 nevalstiskas organizācijas, kas darbojas 90 valstīs) balva Sudraba Roze nominācijā Sociālais taisnīgums Eiropā.

Diemžēl mūsu pašu valdība un Saeima joprojām situācijas nopietnību ignorē: Latvijā veselības aprūpes valsts finansējumam 2011. gadā ir piešķirta vairāk nekā divas reizes mazāka daļa no iekšzemes kopprodukta nekā vidēji ES (3,3% pret 6,9%), un tiek plānots vēl tālāks samazinājums. Aizbildināšanās par Latvijas budžeta mazajām iespējām neiztur kritiku, jo Pasaules Veselības organizācijas (PVO) eksperti ir skaidri pierādījuši, ka Latvija, tāpat kā daudzas tai līdzīgas Eiropas valstis, var veselībai atvēlēt starptautiskai labai praksei atbilstošu budžeta līdzekļu daudzumu. Patiesā problēma ir tāda, ka Latvijas politiskie līderi nezināmu iemeslu dēļ nepiedodami piever acis uz valsts izmērdēšanu.

Sekas ir bēdīgas. Plānveida ārstēšanu slimnīcā pieaugušajiem valsts kopš 2009. gada neapmaksā (ar dažiem izņēmumiem), un tas iet roku rokā gan ar strauju pirmreizējās invaliditātes gadījumu skaita pieaugumu, gan ar mediķu profesionālo iemaņu zudumu. Atlikušajās neatliekamās palīdzības daudzprofila slimnīcās 2010. gadā akūto stacionāra slimnieku skaits ir pieaudzis par 33%. Neraugoties uz to, valdība plāno samazināt finansējumu pat neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai.

Tā vietā, lai Valdības deklarācijā skaidri pateiktu, ka tiks palielināts veselības aprūpes valsts finansējums, tur ir runāts par kopējā finansējuma palielināšanu. Valsts finansējumu veselības aprūpei ir plānots samazināt, tātad pacientiem tiek gatavots vēl lielāks privāto maksājumu slogs, kas jau tagad ir lielākais ES.

Lai saprastu, pie kā tas novedīs, pietiek atskatīties pāris gadu senā pagātnē. Toreiz, lai mazinātu pašas radīto naudas badu veselības aprūpes sistēmā, valdība bija spiesta ievērojami paaugstināt iedzīvotāju līdzmaksājumus par medicīniskajiem pakalpojumiem. Tālākais bija neizbēgams: saskaņā ar Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas SUSTENTO datiem, šogad jau 72% cilvēku ir atzinuši savus ienākumus par nepietiekamiem ārstēšanai. Valsts apmaksātās veselības aprūpes nemitīgā konsolidēšana ir novedusi pie tā, ka slimniekiem mēnešiem ilgi jāgaida rindās pie speciālistiem, jo valsts negrib apmaksāt reāli nepieciešamo konsultāciju skaitu. Šogad garās rindās jau spiesti gaidīt arī bērni. Tāpēc nav brīnums, ka pieaudzis gan neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāžu izsaukumu skaits, gan akūto pacientu skaits un mirstība.

Mātes mirstība (mirstība laikā līdz 42. dienai pēc grūtniecības pārtraukšanas, neskaitot ārējus nāves cēloņus) Latvijā nu jau vairāk kā septiņas reizes ir pārsniegusi vidējo ES līmeni. Zinot PVO secinājumus par to, ka mātes mirstība ir tiešā veidā atkarīga no valstī strādājošo ārstniecības personu skaita un arī to, ka mediķu skaits Latvijas veselības aprūpē strauji dilst, skumjais fakts ir vērtējams kā likumsakarīgs. Arī mirstības vispārējais koeficients (mirušie uz tūkstoti iedzīvotāju) Latvijā 2010. gadā ir pieaudzis un, ņemot vērā reālo iedzīvotāju skaitu, aptuveni pusotru reizi pārsniedz vidējo rādītāju ES. Runājot skaidrāk, vienā gadā Latvijā nomirst par aptuveni 10 000 cilvēku vairāk nekā nomirtu tad, ja mirstība būtu vidējā ES līmenī.

Laiku pa laikam vara mēģina mums iestāstīt, ka visās veselības problēmās ir vainojami paši slimnieki un viņu ārsti. Tā nav taisnība! Latvijā ir izveidota veselības aprūpes sistēma, kas kopumā atbilst PVO priekšstatiem par labu praksi, taču valsts finansējums nav pietiekams, lai nodrošinātu sekmīgu sistēmas darbību. Ne jau velti PVO Eiropas reģiona biroja vadītāja Zuzanna Jakaba (Zsuzsanna Jakab) gan 2010. gada rudenī, gan 2011. gada pavasarī (atkārtoti!) vērsās pie premjera V. Dombrovska ar aicinājumu palielināt finansējumu veselības aprūpei. Diemžēl viņas ieteikumi palika neievēroti.
Lai glābtu Latvijas tautu no iznīcības, jau 2012. gada budžetā veselības aprūpei jāpiešķir vismaz 4,0%, bet 2014. gadā – vismaz 4,5% no iekšzemes kopprodukta. Papildus piešķirtos līdzekļus vispirms ir jāizlieto pacientu līdzmaksājumu samazināšanai; vienlaikus steidzami jāpaaugstina darba samaksu ārstniecības personām. Ir reālistiski jāplāno izdevumus neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai un pakāpeniski slimnīcās jāatsāk valsts apmaksātu plānveida ārstēšanu. Vienlaikus ir jāturpina ambulatorās veselības aprūpes attīstīšanu (ieskaitot zāļu cenu kompensāciju), taču to nedrīkst veikt uz stacionārās aprūpes noplicināšanas rēķina.

Aicinām Jūs steidzami atbalstīt šo priekšlikumu!

  Lai to izdarītu, vai nu izgrieziet vēstuli no laikraksta un kopā ar savu parakstu nosūtiet Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai (pasta adrese: Rīgā, Jēkaba ielā 11, LV-1811), vai arī nokopējiet vēstules tekstu no mājas lapas https://www.lvsada.lv un nosūtiet kā e-pastu uz adresi: saeima@saeima.lv līdz š. g. 6. decembrim.

Valdis Keris
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes
darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs

Gunta Anča
Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām
sadarbības organizācijas SUSTENTO priekšsēdētāja

Daina Brūvele
Latvijas Ārstniecības un aprūpes
darbinieku arodsavienības priekšsēdētāja

Jevgeņijs Kalējs
Latvijas Slimnīcu biedrības
priekšsēdētājs

vairāk…

Neraugoties uz plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju par valdības plāniem nākamajā gadā ievērojami samazināt veselības aprūpes budžetu, oficiāls atspēkojums tā arī nav sekojis. Tas rada arvien pieaugošas bažas par tālāku valsts veselības aprūpes pasliktināšanu, kam nevar rast pamatojumu. LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris aicina ievērot, ka „globālo finanšu krīzi izraisīja un turpina padziļināt negodīgi un alkatīgi darījumi finanšu sektorā; tad kāpēc Latvijas iedzīvotājiem par to būtu jāmaksā ar nevainīgām dzīvībām?”

Ņemot vērā to, ka valdības plāni samazināt valsts finansējumu veselības aprūpei apdraud valsts stabilitāti un attīstību, LVSADA aicina sabiedrību gatavoties publiski aizstāvēt savas tiesības uz pieejamu un kvalitatīvu veselības aprūpi.

Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinatore I. Rudzīte (tel. 67847300).

vairāk…

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) 15. novembrī ārkārtas valdes sēdē nolēma sākt iedzīvotāju informēšanas kampaņu, lai sniegtu viņiem ziņas par patieso stāvokli veselības aprūpē.

Uzsākot lēmuma izpildi, plašsaziņas līdzekļiem šodien, 16.novembrī, tika nosūtīta informācija par krīzes ietekmi uz veselības aprūpi, ko LVSADA šī gada 7. jūnijā sniedza 10. Saeimas deputātiem Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē. Diemžēl pēc informācijas uzklausīšanas nekādi pasākumi situācijas uzlabošanai netika veikti. Neraugoties uz to, ka liela daļa no deputātiem Saeimā tika ievēlēti atkārtoti, viņi joprojām ignorē nepieciešamību atbilstoši labai starptautiskai praksei samazināt mirstības, invaliditātes un saslimstības pieaugumu valstī.

Ņemot vērā to, ka valdības plāni samazināt valsts finansējumu veselības aprūpei apdraud valsts stabilitāti un attīstību, LVSADA aicina sabiedrību gatavoties publiski aizstāvēt savas tiesības uz pieejamu un kvalitatīvu veselības aprūpi.

Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinatore I. Rudzīte (tel. 67847300).

vairāk…

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība sveic sociālās nozares speciālistus un darbiniekus Starptautiskajā sociālo darbinieku dienā!

Novēlam veselību, izturību, neatlaidību, pacietību un prieku par labi padarītiem darbiem!

vairāk…

   Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) aicina sabiedrību gatavoties publiski aizstāvēt savas tiesības uz pieejamu un kvalitatīvu veselības aprūpi.

Kā norāda LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris, „Valdības plāni par aptuveni 40 miljoniem latu samazināt veselības aprūpes finansējumu ir šokējoši. Līdz šim V. Dombrovska vadītās valdības konsekventi īstenoja valsts izmērdēšanas politiku, kas bija viens no būtiskākajiem iemesliem 10. Saeimas atlaišanai. Tagad ir skaidrs, ka jaunā koalīcija nolēmusi turpināt tādā pašā garā.”
LVSADA jau 14. oktobrī pirms Ministru prezidenta kandidāta nominēšanas vērsa Valsts prezidenta uzmanību uz to, ka V. Dombrovskis, būdams Ministru prezidents, ir pastāvīgi ignorējis gan Eiropas Savienības un Pasaules Veselības organizācijas nostādnes, gan sociālo partneru ieteikumus par situācijas uzlabošanu Latvijas veselības aprūpē, kā rezultātā veselības aprūpes pieejamība valstī ir jūtami pasliktinājusies, bet invaliditāte un mirstība – pieaugusi, radot nopietnus draudus Latvijas ilgtspējīgai attīstībai. Diemžēl tas netika pietiekami novērtēts, un tagad ir redzamas sekas.

   Ņemot vērā to, ka valdības plāni pasliktināt veselības aprūpi apdraud valsts attīstību, LVSADA ir uzsākusi konsultācijas ar dalīborganizācijām par iespējamo protesta akciju veidu, vietu un laiku. Galīgais lēmums par protesta akcijām tiks pieņemts līdz 15. novembrim.

Informāciju sagatavoja LVSADA arodbiedrības darba koordinatore I. Rudzīte (tel. 67847300).

vairāk…

Darbs pie koplīguma tapšanas tika uzsākts jau 2010.gada aprīlī, kad, atsaucoties Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienesta mediķu arodbiedrību pārstāvju aicinājumam, dienesta direktors Armands Ploriņš tikās ar Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāju Valdi Keri un dienesta arodbiedrības pārstāvjiem, lai pārrunātu sadarbību ar arodbiedrībām un uzsāktu kopīgu darbu pie vienota koplīguma izstrādāšanas un saskaņošanas. To varētu uzskatīt par pirmo nozīmīgo pasākumu, kas apliecina šī gada 26.maijā pieņemtās „Rīgas deklarācijas” ietekmi uz sociālo dialogu veselības sektorā Latvijā.
Tas tika akcentēts arī EPSU rīkotajā Eiropas Veselības konferencē (18.-19. oktobrī Bukarestē), kur Latvijas veselības jomas arodbiedrību un darba devēju konstruktīvā sadarbība tika minēta kā uzmundrinošs piemērs arī citām ekonomiskās krīzes skartajām valstīm.

vairāk…

Piektdien, 21.oktobrī LVSADA iepazinās ar Valdības deklarācijas projekta sadaļu „Veselība”. Diemžēl nācās konstatēt, ka Projektā nav iekļautas ne LBAS politiskās prasības veselības jomā (pieņemtas 31.08.2011), nedz arī LVSADA ieteikumi par valdības deklarāciju un rīcības plānu (22.09.2011). Līdz ar to LVSADA uzskata, ka Projekts pēc būtības nav pietiekami konstruktīvs un trūkumu novēršanai ieteica tajā veikt sekojošus labojumus:

1) Projekta 19. punkta pirmo teikumu izteikt sekojošā redakcijā: „Pakāpeniski palielināsim veselības aprūpes valsts finansējumu, 2012. g. no valsts budžeta paredzot veselības aprūpei vismaz 4,05%, bet 2014. gadā – vismaz 4,5% no iekšzemes kopprodukta.”;

2) Projekta 21. punktu izteikt sekojošā redakcijā: „Nodrošināsim cilvēkresursu attīstības programmu veselības aprūpē, uzlabojot darba samaksu, nostiprinot drošību darba vietā un pilnveidojot sociālās garantijas darbiniekiem.”.

vairāk…

1.oktobrī jau piekto gadu pēc kārtas turnīrs „Mediķu aroda kauss”  Cēsu sporta centrā pulcēja sportiskākos mediķus no visas Latvijas. Pasākums noritēja jaukā un nepiespiestā gaisotnē. Katrai komandai bija iespēja pārbaudīt savu meistarību basketbola spēlē, izlādēt emocijas, stiprināt komandas garu un satikt sen neredzētus kolēģus, kā arī atpūsties kausa neoficiālās daļas pasākumā.

     Turnīra uzvarētāji
Vīru komandu grupā

1.vieta – “Pauļa mazbērni” (Stradiņa slimnīca)
2.vieta – “Plastikas ķirurgi” (Mikroķirurģijas centrs un Brūču klīnika)
3.vieta – “Gaiļezers” (RAKUS klīnika “Gaiļezers”)

Jaukto komandu grupā

1.vieta – “Jautrie un ātrie” (Rīga)
2. ieta – “MET-MET” (Saldus)
3.vieta – “Kuslie ērgļi” (Gulbene)

  
Foto galerija

vairāk…

LVSADA izvirzītie kandidāti:

Kurzemē
LVSADA Ventspils pilsētas a/o, priekšsēdētāja Olga Rozentāle

Latgalē
Valsts sociālās aprūpes centra “Latgale” filiāles “Litene” a/o, priekšsēdētāja Marijanna Logina

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbinieku Rēzeknes a/o, priekšsēdētājs Roberts Uškāns

     Rīgā
RAKUS klīnikas “Gaiļezers” a/o, priekšsēdētāja Velta Bērtule

Latvijas Universitātes P.Stradiņa medicīnas koledžas a/o priekšsēdētāja Silvija Daudze

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbinieku Rīgas reģionālā centra a/o, priekšsēdētāja Vija Grigale

Rīgas Stradiņa universitātes darbinieku a/o, priekšsēdētājs Ardijs Ranks

     Zemgalē
Jēkabpils reģionālās slimnīcas a/o, priekšsēdētājs Uldis Urtāns

Slimnīcas “Ģintermuiža” a/o, priekšsēdētāja Edīte Lismente

     Vidzemē
Cēsu Veselības aprūpes darbinieku a/o, priekšsēdētāja Valda Stanne

Labāko arodorganizāciju apbalvošana notiks:

    • Kurzemē
20.oktobrī plkst. 12:00, Liepājā, Kuršu ielā 32, viesnīcā „Hotel Kolumbs”
• Zemgalē
24.oktobrī plkst. 13:00, Jelgavā, Peldu ielā 7, JIC Biznesa inkubatorā
• Latgalē
3.novembrī, plkst. 13:00, Daugavpilī, Rīgas ielā 22a, Latviešu kultūras centrā
• Vidzemē
8.novembrī plkst. 14:00, Valmierā, Rīgas ielā 19, džeza klubā un restorānā „Parks”
• Rīgā
16.novembrī plkst. 13:00, Rīgā, Bruņinieku ielā 29/31, arodbiedrību nama 2.stāva zālē

vairāk…

Žurnāla „Doctus” oktobra numurā publicēts LVSADA priekšsēdētāja Valda Kera raksts „Latvijas veselības aprūpe mītos un realitātē”, kurā atsaucoties uz reāliem skaitļiem un faktiem, atspēkojot tīši vai netīši radītus mītus, norādīts uz neatliekamiem darbiem, kam pievēršama uzmanība, lai uzlabotu veselības aprūpi.

Nozares galvenās jomas un mīti, ieteikumi rīcībai

          • Cilvēkresursi

1. mīts. Galvenā uzmanība jāpievērš nevis kvalificētu darbinieku skaitam, bet modernajām tehnoloģijām (aparatūra, instrumenti, medikamenti).
2. mīts. Ārstu darba samaksa Latvijā ir laba, tāpēc nav vajadzības to palielināt; turklāt mediķi skaidri nezina, ko grib.
3. mīts. Ne ārstu, ne māsu Latvijā netrūkst, tāpēc nav jāveic papildu pasākumi viņu piesaistīšanai darbam veselības aprūpē; mediķi nebrauc prom no Latvijas.
        Ieteikumi rīcībai
Politiski un finansiāli jāatbalsta iniciatīvas investēt motivētos, ar labām prasmēm apveltītos profesionālos veselības aprūpes darbiniekos, lai aizsargātu veselības sistēmu dzīvotspēju un pieejamību, steidzami jāpaaugstina darba samaksa ārstniecības personām.

• Infrastruktūra un darba organizācija

4. mīts. Veselības aprūpē nav veiktas pietiekamas strukturālās reformas; veselības aprūpes sistēma joprojām nav efektīva, slimnīcu joprojām ir par daudz.
      Ieteikumi rīcībai
Jāpārtrauc slimnīcu skaita samazināšana un jānodrošina optimāli darba apstākļi atlikušajām. Ir reālistiski jāplāno izdevumi neatliekamajai palīdzībai un pakāpeniski jāatsāk valsts apmaksāta plānveida ārstēšana.

• Valsts finansējums

5. mīts. Valsts finansējums veselības aprūpei ir pietiekams, jo tie ir vairāki simti miljonu latu.
6. mīts. Nav skaidrs, kur veselības aprūpē paliek nauda, tāpēc papildu investīcijas nav lietderīgas; turklāt veselības aprūpe var “apēst” jebkādu naudas daudzumu, bet dāsni finansētā ne vienmēr ir labākā.
7. mīts. Valstij nav naudas, lai pienācīgi finansētu veselības aprūpi; jāievieš obligātā valsts veselības apdrošināšana, kas visu atrisinās.
8. mīts. Galu galā mierīgi var turpināt pa vecam, jo nekas slikts jau nav noticis.
      Ieteikumi rīcībai
Lai apturētu valsts izmērdēšanu, iespējami drīz pa īstam jāķeras pie valdības rīcības plāna pildīšanas, 2012. gada budžetā veselības aprūpei piešķirot vismaz 4%, bet 2014. gadā – vismaz 4,5% no IKP. Papildus piešķirtie līdzekļi vispirms jāizlieto pacientu līdzmaksājumu samazināšanai; vienlaikus steidzami jāpaaugstina darba samaksa ārstniecības personām. Tāpat jāpārtrauc slimnīcu skaita samazināšana un jānodrošina optimāli darba apstākļi atlikušajām. Tas nozīmē – reālistiski jāplāno izdevumi neatliekamajai palīdzībai un slimnīcās pakāpeniski jāatsāk valsts apmaksāta plānveida ārstēšana. Protams, jāturpina ambulatorās veselības aprūpes attīstīšana, taču to nedrīkst veikt uz stacionārās aprūpes noplicināšanas rēķina

Lasīt visu rakstu:
http://www.doctus.lv/2011/10/latvijas-veselibas-aprupe-mitos-un-realitate

vairāk…

27. septembrī Ministru kabinets pieņēma grozījumus veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtībā, kas nosaka, kā ārstniecības iestādēm samaksai par sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem tiek sadalīti jūlijā un septembrī papildus piešķirtie līdzekļi, lai nodrošinātu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību 2011.gadā. Veselības norēķinu centrs ārstniecības iestādēm piedāvās līguma grozījumus, palielinot līgumu apjomu un iestādes jau tuvākajā laikā varēs saņemt papildus naudu.

Kā raksta Neatkarīgā Rīta Avīze „Šo varētu nosaukt par slimnīcu un arodbiedrības protesta rezultātu”.

vairāk…

Veselības ministrija un tās pakļautības iestādes beidzot ir atbalstījušas LVSADA ierosinājumu atteikties no ārstu personas koda izmantošanas uz nosūtījumiem, receptēm, čekiem, un izrakstiem no slimības vēsturēm. No 2012.gada 1.janvāra medicīniskajā dokumentācijā, kura tiek izsniegta pacientiem, mediķu personas kodu plānots aizvietot ar ārstniecības personu identifikatoru, paredzot 5 gadu ilgu pārejas laiku, atbilstoši pārreģistrācijai Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā.

LVSADA atzinīgi vērtē to, ka veselības ministrs J.Bārzdiņš ir turējis savu solījumu 2011.gada laikā mainīt esošo normatīvo regulējumu, paredzot arī budžeta grozījumus, lai rastu nepieciešamo finansējumu izmaiņām veselības nozares reģistros, un nodrošinātu lielāku ārstniecības personu datu aizsardzību medicīniskajā dokumentācijā, atzīstot, ka veselības nozarē strādājošās personas ir teju vienīgā profesija, kurai tik plaši un publiski jāizmanto savi personas dati gan receptēs, gan dažādās medicīniska satura izziņās.

LVSADA turpinās sekot projekta ieviešanas gaitai, lai beidzot mediķus diskriminējošais 1999.gada 1.janvāra Labklājības ministrijas Valsts obligātās veselības apdrošināšanas Centrālā fonda rīkojums par ārstniecības personu kodu sistēmu zaudētu spēku.

vairāk…

         Veselības aprūpes cilvēkresursi.

Pasaules Veselības organizācija (PVO) jau 2006. g. kā galveno desmitgades uzdevumu dalībvalstīm izvirzīja pietiekamu cilvēkresursu (darbinieku) skaita nodrošināšanu veselības aprūpē [WHO. The World Health Report 2006]. Atsaucoties PVO iniciatīvai, Latvijas valdība kopā ar sociālajiem partneriem un nevalstisku organizāciju pārstāvjiem izveidoja un 2006. gada beigās apstiprināja Ministru kabineta (MK) rīkojumu Nr. 870 no 06.11.2006 „Par programmu „Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē 2006. – 2015. gadam””, kas cita starpā paredzēja vienotu darba samaksas sistēmu veselības aprūpē un darba samaksas paaugstināšanas grafiku. Sistēmas ietvaros ārstniecības un pacientu aprūpes personāla (turpmāk tekstā – māsas) darba samaksa ir 60%, bet ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personāla (turpmāk tekstā – māsu palīgi) darba samaksa – 40% no ārsta darba samaksas; vidējo darba samaksu nozarē veido darba alga par normālo darba laiku (70%) un dažādas piemaksas (30%). Saskaņā ar paredzēto darba samaksas paaugstināšanas grafiku, atbilstoši labai starptautiskai praksei jau 2009. gadā ārsta darba samaksai vajadzēja sasniegt 2,5 vidējās darba samaksas tautsaimniecībā, turpmāk saglabājot minēto proporciju bez izmaiņām.
Pastiprinātu ES dalībvalstu uzmanību cilvēkresursiem veselības aprūpē 2008. gadā pievērsa arī Eiropas Komisija [EK „Zaļā grāmata par Eiropas veselības jomas personālu” COM(2008)725]. Komisija uzsvēra, ka veselības aprūpe veido vienu no nozīmīgākajām ES ekonomikas nozarēm, pie tam veselības aprūpes pakalpojumi ir ļoti darbietilpīgi, tāpēc aptuveni 70% veselības aprūpes budžeta tiek izmantoti algām un citām izmaksām, kas tieši saistītas ar veselības jomas personāla nodarbināšanu. Ņemot to vērā, Komisija aicināja novērtēt izdevumus, kas saistīti ar veselības jomas personālu un nodrošināt labākus darba apstākļus veselības jomas darbiniekiem. Diemžēl neraugoties uz visu iepriekš minēto, vidējā darba samaksa ārstniecības personām Latvijā 2009. un 2010. gadā bija kļuvusi kritiski zema.

Kā sekas tam tikai viena gada laikā bija ārstu skaita samazināšanās nozarē par 4% un māsu skaita samazināšanās par 3%; 2010. gadā tikai 55% no absolvējušajiem ārstiem un 16% no absolvējušajām māsām uzsāka darbu Latvijas ārstniecības iestādēs. Lai stabilizētu situāciju, Nacionālā trīspusējās sadarbības padome 2010. g. 1. aprīlī ieteica valdībai nekavējoties pievērst uzmanību cilvēkresursiem veselības aprūpē. Padomes ieteikums saskanēja gan ar iepriekš minētajiem cilvēkresursu politikas dokumentiem, gan arī ar jaunākajiem PVO ieteikumiem ikvienai PVO dalībvalstij pielikt visus spēkus, lai nodrošinātu savu veselības aprūpes sistēmu ar vietējiem cilvēkresursiem [PVO Starptautiskais veselības personāla rekrutēšanas kodekss (WHA 63.16; 2010)]. Diemžēl atbilstīga valdības reakcija 2010. gadā nesekoja. Līdz ar to Latvijas veselības aprūpes nodrošinājums ar cilvēkresursiem krasi pasliktinājās. Turklāt pensijas vecumā esošo joprojām strādājošo ārstu īpatsvars laikā no 2006. līdz 2010. gadam ir pieaudzis no 19% līdz 23%.

Atzīstot situācijas nopietnību, 2011. gada sākumā apstiprinātajā valdības rīcības plānā [MK rīkojums Nr. 67 no 23.02.2011 „Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai”] tika paredzēts sadarbībā ar sociālajiem partneriem aktualizēt un realizēt cilvēkresursu attīstības programmu veselības aprūpē, piesaistot veselības aprūpes sistēmai finanses un cilvēkresursus un risinot jautājumu par nozares speciālistu atalgojuma palielināšanu (10.3. punkts). Diemžēl arī tas joprojām nav izpildīts.
Ņemot vērā visu iepriekš minēto, VM un tās sociālie partneri aicina nodrošināt Valdības rīcības plāna izpildi un, saskaņā ar „„Rīgas deklarācijā” par sociālā dialoga stiprināšanu veselības aprūpes jomā Baltijas valstīs” pausto aicinājumu valstu valdībām un nozīmīgākajām organizācijām politiski un finansiāli atbalstīt iniciatīvas investēt motivētos, ar labām prasmēm apveltītos profesionālos veselības aprūpes darbiniekos, lai aizsargātu veselības sistēmu dzīvotspēju un pieejamību [Latvijas Vēstnesis, 18.08.2011; Nr. 129], iespējami ātri paaugstināt darba samaksu ārstniecības personām.

vairāk…

APSTIPRINĀTS
ar LVSADA Valdes 19.05.2011. lēmumu Nr.6-6
ar Grozījumiem 16.08.2008.

BASKETBOLA TURNĪRA “MEDIĶU ARODA KAUSS”
NOLIKUMS
2011. gadam

1. Mērķis un uzdevumi
1.1. Popularizēt veselīgu dzīves veidu.
1.2. Noskaidrot labākās basketbola komandas starp ārstniecības un medicīniskās izglītības iestādēm.
1.3. Stiprināt draudzības saites starp darba kolektīviem.

2. Norises laiks un vieta
2.1. Turnīrs notiek 2011. gada 1. oktobrī.
2.2. Norises vieta – Cēsu pilsētas sporta skola Cēsīs, Piebalgas ielā 18.

3. Organizācija un vadība
3.1. Turnīra sagatavošanu un norisi vada Organizācijas komiteja.
3.2. Organizācijas komitejas priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku ieceļ Latvijas Veselības un Sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA). Organizācijas komitejā tiek iekļauts arī turnīra galvenais tiesnesis.
3.3. Organizācijas komitejas kompetencē ietilpst arī komandu pieteikumu pārbaudīšana un ar turnīra norisi saistītu strīdu risināšana.
3.4. Ja lēmuma pieņemšanas laikā domas dalās, Organizācijas komiteja lēmumu pieņem, atklāti balsojot. Ja balsu skaits ir līdzīgs, izšķirošā ir priekšsēdētāja balss.
3.5. Turnīra spēles tiesā profesionāli apmācīti tiesneši, kurus, tāpat kā sekretariātu (protokols, laika tiesnesis), nodrošina Organizācijas komiteja.
3.6. Turnīra norises laikā un vietā jebkura veida reklāma ir jāsaskaņo ar Organizācijas komiteju. Nesaskaņotas reklāmas gadījumā (t. sk. uz spēlētāju formas tērpiem) – naudas sods līdz 250 latiem. Komanda nedrīkst piedalīties turnīrā, līdz nav samaksājusi piespriesto soda naudu turnīra organizatoriem.

4. Komandas
4.1. Turnīra kausi tiek izcīnīti vīriešu konkurencē un jaukto komandu konkurencē.
4.2. Komandā drīkst pieteikt 5 – 12 spēlētājus, ieskaitot spēlējošo treneri.
4.3. Komandās drīkst pieteikt tikai ārstniecības vai medicīniskās izglītības iestādēs strādājošos. Izņēmuma gadījumā Organizācijas komiteja var atļaut papildināt komandu ar ne vairāk kā diviem spēlētājiem (ar medicīnisku izglītību), kuri strādā zāļu lieltirgotavās vai farmaceitisku firmu pārstāvniecībās.
4.4. Darba līgumiskās attiecības var apliecināt ar:
4.4.1. darba devēja parakstītu izziņu,
4.4.2. darba vietas LVSADA arodorganizācijas priekšsēdētāja parakstītu izziņu,
4.4.3. prakses ārstiem – ar ārsta prakses reģistrācijas apliecības kopiju.
4.5. Iestādi var pārstāvēt vairākas komandas.
4.6. Komandās drīkst apvienoties spēlētāji no dažādām iestādēm.
4.7. Katrs spēlētājs drīkst būt pieteikts tikai vienā komandā.
4.8. Turnīra laikā spēlētāju pāreja no vienas komandas uz citu nav atļauta.
4.9. Komandu sastāvā nedrīkst iekļaut LBL un Latvijas Sieviešu virslīgas spēlētājus, kā arī citās valstīs spēlējošus profesionālus basketbolistus.

5. Pieteikšanās un dalības nosacījumi
5.1. Katras pieteiktās komandas dalības maksa ir 80 lati, kas iemaksājami pieteikuma veidlapā (skat. 1. pielikumu) norādītajā LVSADA kontā līdz 2011. gada 10. septembrim.
5.2. Komandu pieteikumus jāiesniedz līdz 12. septembrim (saņemšanas datums) Vitai Plušai, LVSADA biroja administratorei, Bruņinieku ielā 29/31, 302. kab., Rīgā, LV 1001; tel. 67 847300; fakss 67 847303; e-pasts: lvsada@lvsada.lv.
5.3. Pieteikumā (skat. 1. pielikumu) jānorāda komandas nosaukumu, kategoriju (vīriešu vai jauktā), spēlētāju vārdus, uzvārdus, darba vietas un amatus; atsevišķi jāatzīmē komandas kapteini, kā arī komandas pārstāvi un viņa koordinātes (kontaktadresi, telefona, faksa numuru, e-pasta adresi).
5.4. Pieteikumam jāpievieno finanšu dokuments, kas apstiprina komandas dalības maksas pārskaitīšanu, kā arī dokumenti, kas minēti 4.4. apakšpunktā. Bez minētajiem dokumentiem pieteikums netiks uzskatīts par derīgu. Ja iesniegtajos dokumentos konstatētas neprecizitātes, tās jānovērš līdz 2011. gada 30. septembrim.
5.5. Grozīt pieteikumā minēto komandas dalībnieku sarakstu pēc tā iesniegšanas drīkst tikai ar Organizācijas komitejas atļauju.
5.6. Turnīra dalībniekiem un viesiem jāievēro vispārīgie drošības noteikumi, Organizācijas komitejas, turnīra tiesnešu un Cēsu pilsētas sporta skolas darbinieku norādījumi.
5.7. Komandas pašas pilnībā atbild par savu dalībnieku un uzaicināto līdzjutēju drošību, kā arī par līdzpaņemtajām materiālajām vērtībām.

6. Sacensību kārtība
6.1. Pieteiktās komandas pēc izlozes tiek sadalītas apakšgrupās. Tālāko turnīra kārtību, kā arī sākuma un beigu laiku Organizācijas komiteja precizē atkarībā no saņemto pieteikumu skaita un izsūta komandām līdz 2011. gada 23. septembrim.
6.2. Spēli sāk 5 laukuma spēlētāji. Jaukto komandu grupā starp tiem jābūt vismaz 2 sievietēm. Ja kāda no viņām nevar turpināt spēli un nav rezervistes, tad komandai spēli jāturpina mazākumā.
6.3. Spēlētāji laukumā drīkst mainīties pie jebkura tiesneša svilpes signāla, bet tikai pie tiesnešu galdiņa.
6.4. Spēles laiku veido divi puslaiki. Puslaika ilgumu Organizācijas komiteja precizē atkarībā no saņemto pieteikumu skaita, bet tas nedrīkst būt īsāks par 6 minūtēm. Pārtraukums starp puslaikiem ilgst 3 minūtes.
6.5. Spēles laiks tiek apstādināts tikai pie soda metieniem, minūtes pārtraukuma (katrā puslaikā komandai tiesības uz vienu) un pēdējā spēles minūtē.
6.6. Spēlētājs atstāj laukumu pēc 4 personīgām piezīmēm.
6.7. Ja komandai ir vairāk par 5 piezīmēm puslaikā, par katru nākamo pārkāpumu tiek izpildīti divi soda metieni.
6.8. Par katru tehnisko piezīmi komandai tiek noteikta soda nauda 5 lati, par katru no lakuma noraidītu spēlētāju – 20 lati. Soda nauda tiek iemaksāta turnīra organizatoriem līdz nākošai komandas spēlei. Kamēr soda nauda nav iemaksāta, komanda nevar turpināt piedalīties turnīrā.
6.9. Neizšķirta rezultāta gadījumā pēc 2 minūšu pārtraukuma spēlē papildlaiku (3 minūtes tīrā laika). Atkārtota neizšķirta gadījumā 3 spēlētāji no katras komandas pēc kārtas met pa 1 soda metienam, ko skaita klāt pie rezultāta. Trešā neizšķirta gadījumā tie paši spēlētāji soda metienus turpina pārmaiņus līdz pirmajai kļūdai.
6.10. Protestus var iesniegt Organizācijas komitejai ne vēlāk kā 20 minūtes pēc attiecīgās spēles beigām rakstiski, un tos izskata 1 stundas laikā.
6.11. Lai protestu pieņemtu izskatīšanai, spēles laikā uzreiz pēc attiecīgās spēles momenta, tiklīdz bumba ir „mirusi”, komandas kapteinim jāpaziņo vecākajam tiesnesim, ka par konkrēto momentu tiks iesniegts protests.
6.12. Ja arī pēc vecākā tiesneša paskaidrojumiem attiecībā par notikušo komandas kapteinis nav pārdomājis un tomēr vēlas iesniegt protestu, viņam jāparakstās protokolā speciāli tam paredzētajā vietā uzreiz pēc spēles beigu signāla.

7. Rezultātu vērtēšana
7.1. Apakšgrupu spēlēs komandas saņem 2 punktus par uzvaru, 1 punktu par zaudējumu un 0 punktus (ar rezultātu 0 : 20) par nepiedalīšanos spēlē vai turnīra nolikuma pārkāpumu, kas saistīts ar neatbilstošu komandas komplektāciju.
7.2. Komanda, kas ieguvusi lielāko punktu skaitu, ierindojas augstākā vietā.
7.3. Ja divām vai vairāk komandām izcīnīto punktu skaits ir vienāds, tad augstāko vietu nosaka:
7.3.1. uzvaru skaits savstarpējās spēlēs;
7.3.2. laukumā gūto punktu attiecība savstarpējās spēlēs;
7.3.3. laukumā gūto punktu attiecība visās apakšgrupas spēlēs.
7.4. Ja visi minētie rādītāji ir vienādi, tad uzvarētāju noskaidro 6.9. apakšpunktā minētajā kārtībā.

8. Apbalvošana
8.1. Apbalvošana notiek pēc finālsacensībām.
8.2. Komandu, kas ieguvusi pirmo vietu, apbalvo ar ceļojošo kausu, mazo kausu un diplomu.
8.3. Komandu, kas ieguvusi otro vai trešo vietu, apbalvo ar mazo kausu un diplomu.
8.4. Iespējamas pārsteiguma balvas.

1. pielikums

BASKETBOLA TURNĪRA “MEDIĶU ARODA KAUSS”
KOMANDAS PIETEIKUMS

1. Komandas nosaukums:___________________________________________________

2. Komandas kategorija: vīriešu / jauktā (nevajadzīgo svītrot)

3. Komandas dalībnieki

Nr. p. k. Vārds, uzvārds Darba vieta Amats

1. ________________________________________________________________

2. ________________________________________________________________

3. ________________________________________________________________

4. ________________________________________________________________

5. ________________________________________________________________

6. ________________________________________________________________

7. ________________________________________________________________

8. ________________________________________________________________

9. ________________________________________________________________

10. _______________________________________________________________

11. _______________________________________________________________

12. _______________________________________________________________

Komandas kapteinis:_________________________________________________
(vārds, uzvārds, kontaktadrese, tālrunis, fakss, e-pasts)
__________________________________________________________________

Komandas pārstāvis: ________________________________________________
(vārds, uzvārds, kontaktadrese, tālrunis, fakss, e-pasts)
__________________________________________________________________

4. Maksājumi

Komandas dalības maksa: 80 lati

Saņēmējs: Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība
Bruņinieku iela 29/31, Rīga, LV 1001
Reģ. Nr. 40008043987
LV40008043987
Konts LV89UNLA0002000695886
A/S SEB Banka
Kods UNLALV2X
Norāde: par dalību turnīrā; ____________________(komandas nosaukums)

5. Reklāma*

Lūdzam Organizācijas komiteju atļaut uz komandas sporta tērpiem sekojošu reklāmas veidu:
__________________________________________________________________

__________________________________________________________________
* jāaizpilda, ja komanda turnīra norises laikā plāno izmantot sporta tērpus ar reklāmas apdruku

Ar šo apliecinām, ka pieteikumā sniegtie dati ir patiesi, komandas dalībnieki ir iepazīstināti ar turnīra nolikumu un apņemas to ievērot.

2011. gada ____.septembrī

Komandas kapteinis: ______________________________ (paraksts, atšifrējums)

Komandas pārstāvis: ______________________________ (paraksts, atšifrējums)

vairāk…

Šīs vasaras sākumā Saeima sāka skatīt likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpesonu un darbinieku atlīdzības likumā“.   Viens no tā punktiem paredzēja, ka Amatpersonai (darbiniekam), kurai amata (dienesta, darba) pienākumu pildīšana tiek organizēta paredzot dežūrlaiku (piemēram, laiks, kuru darbinieks pavada pēc saviem ieskatiem, tomēr pēc attiecīga pieprasījuma nekavējoties sāk pienākumu pildīšanu), saskaņā ar normatīvajiem aktiem un ņemot vērā attiecīgo pienākumu specifiku valsts un pašvaldības institūcija par attiecīgo laikposmu izmaksā atbilstošu atlīdzību.

   LVSADA kategoriski iebilda pret konkrēto likumu grozījumu, jo tas būtiski pasliktinātu darbinieku tiesības uz taisnīgu samaksu par dežūrā pavadīto darba laiku. Minētās tiesības ir nostiprinātas Darba likuma 62.panta otrajā daļā, kas nosaka, ka laika algu aprēķina atbilstoši faktiski nostrādātajam darba laikam neatkarīgi no paveiktā darba daudzuma. Šādu nostāju atbalstīja arī LBAS.

Kopīgiem spēkiem izdevās nosargāt darbinieku tiesības uz taisnīgu darba samaksu par dežūrās nostrādāto laiku, jo Valsts prezidenta 6.jūlijā izsludinātie likuma grozījumi 3.panta 4.daļā ir sekojoši (skat. pasvītroto):
„(4) Valsts vai pašvaldību institūcija tai piešķirto finanšu līdzekļu ietvaros iekšējos normatīvajos aktos, pašvaldības saistošajos noteikumos, darba koplīgumos vai darba līgumos amatpersonām (darbiniekiem) var paredzēt tikai šādus ar papildu atlīdzību saistītus pasākumus:
…
9) atlīdzību par laiku, kuru amatpersona (darbinieks) nepavada darba vietā vai citā institūcijas norādītajā vietā un kuru amatpersona (darbinieks) izmanto pēc saviem ieskatiem, bet pēc attiecīga pieprasījuma ierodas norādītajā vietā un nekavējoties uzsāk pienākuma pildīšanu.”

   Tātad minētais grozījums nepārprotami attiecināms vienīgi uz tiem darbiniekiem, kuriem ir t.s. „mājas dežūras”.

vairāk…

2011.gada 29.jūlija laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” publicēti:

• 26.07.2011. MK noteikumi Nr.579 “Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 18.maija noteikumos Nr.461 “Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām un Profesiju klasifikatora lietošanas un aktualizēšanas kārtību”” (“LV”, 118 (4516), 29.07.2011.) [stājas spēkā 30.07.2011.]

     26.jūlijā, valdība apstiprinājusi izmaiņas Profesiju klasifikatorā, kurš papildināts ar jaunām profesijām mūzikas, tirdzniecības, ražošanas, elektronikas, tiltu un citu mākslīgo būvju uzraudzības un remonta, ostu pārvaldes un kuģu būvēšanas, loģistikas, apsardzes unpsihoterapijas jomā.
Profesiju klasifikators papildināts ar deviņpadsmit profesiju standartiem – Mežsaimniecības tehniķis, Videooperators, Sekretārs, Lietvedis, Frizieris, Asistents personām ar dzirdes traucējumiem, Ieslodzījuma vietas jaunākais inspektors, Lauksaimniecības uzņēmuma vadītājs, Agronoms, Ciltslietu zootehniķis, Elektroinženieris, Ergoterapeits, Projekta vadītājs, Ekonomists, Valsts robežsardzes vecākais virsnieks, Mašīnbūves speciālists, Biomedicīnas laborants, Farmaceita asistents un Tirgvedības un tirdzniecības speciālists.

2011.gada 21.jūlija laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” publicēti:

• 16.02.1999. MK noteikumi Nr.50 “Obligātās sociālās apdrošināšanas pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām apdrošināšanas atlīdzības piešķiršanas un aprēķināšanas kārtība” [stājas spēkā 20.02.1999.] ar grozījumiem:

Noteikumos precizēta un atrunāta kārtība, kādos gadījumos un pamatojoties uz kādiem dokumentiem cilvēkam jāatlīdzina papildu izdevumi, ja tie netiek segti no veselības aprūpes pakalpojumu minimuma vai sociālās palīdzības valsts programmas. Pirmkārt, situācijās, kad cilvēkam atlīdzināmi izdevumi par veselības aprūpes pakalpojumiem, ārstniecības līdzekļiem, medikamentiem, profesionālās rehabilitācijas pakalpojumiem. Kā arī gadījumos, kad cilvēkam izmaksā apdrošināšanas atlīdzību palielinātā apmērā.
Noteikumos precizēta arī atlīdzības par darbspēju zaudējumu pārrēķināšanas kārtība. Šīs tiesības rodas, iestājoties apdrošināšanas gadījumam (ar attiecīgiem dokumentiem apstiprināts fakts par nelaimes gadījumu darbā, kā arī ceļā uz vai no tā darba devēja valdījumā esošā transportlīdzeklī, vai konstatēta saslimšana ar arodslimību, kā rezultātā iestājusies apdrošinātā cilvēka pārejoša darba nespēja, daļējs vai pilnīgs darbspēju zaudējums).

• 19.07.2011.  Ministru kabinet rīkojums Nr. 323 “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”

No valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” piešķirti   6 661 893 lati, tostarp samaksai par sekundāriem ambulatoriem veselības aprūpes pakalpojumiem – 2 709 389 lati, pacientu iemaksu kompensācijai par atbrīvotajām iedzīvotāju kategorijām – 157 062 lati, iedzīvotājiem ambulatorajai ārstniecībai paredzēto zāļu un medicīnas preču iegādes izdevumu kompensācijai –  3I168I969,-lati.

2011.gada  6.jūlija laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” publicēti:

• Grozījumi “Darba likumā”

• Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”

2011.gada 5.jūlija laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” publicēti 28.06.2011. MK noteikumi Nr. 517 

• Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumos Nr.1046 “Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība” 

Noteikumi precizē dienas stacionārā sniedzamās palīdzības veidus un prasības, kā arī nosaka aprūpes slimnīcā (nodaļā) sniegtās aprūpes apmaksas nosacījumus.
Tiek mainīts traumpunktu nosaukums uz steidzamās medicīniskās palīdzības punkts (turpmāk – SMPP) un SMPP sadalīti trīs līmeņos:

• Pirmajā līmenī SMPP pacientam steidzamo medicīnisko palīdzību saslimšanu un traumu gadījumos sniedz viens ārsts un viena māsa vai ārsta palīgs;
• Otrā līmeņa SMPP no plkst. 8:00-24:00 palīdzību nodrošina divi ārsti (ķirurgs/traumatologs un terapeits) un viena māsa, bet no plkst. 24:00-8:00 viens ārsts un viena māsa/ārsta palīgs;.
• trešā līmeņa SMPP pacientam palīdzību saslimšanu un traumu gadījumos no plkst. 8:00-24:00 sniedz trīs ārsti (ķirurgs/traumatologs, anesteziologs un terapeits) un divas māsas vai ārstu palīgi, bet no plkst. 24:00-8:00 divi ārsti un viena māsa vai ārsta palīgs. Slimnīcas vadoties no savu pacientu plūsmas, var šo laiku dalīt arī citādi.

Noteikumos paredzētas normas, ka lokālo slimnīcu uzņemšanas nodaļā 40 % pacientu jāsniedz palīdzība ambulatori (šī norma stājas spēkā no 1. janvāra.) Slimnīcās noteikti dalīti tarifi (samaksa) par ķirurģiskā un terapeitiskā profilā ārstētiem pacientiem.
Attiecībā uz dzemdību palīdzību lokālajās slimnīcās, tās tiek nodrošinātas un apmaksātas pēc principa „nauda seko pacientei” nosacījumiem, ja slimnīcas diennakti var nodrošināt vecmātes, pediatra vai neonatologa un ginekologa-dzemdību speciālista pieejamību, kā arī iepriekšējā gadā ir bijušas ne mazāk kā 200 dzemdības.
Noteikumos arī precizēti līgumsodu apjomi ārstniecības iestādēm, kas nosaka, ja pārbaudē konstatēti pārkāpumi.

VM prezentācija par grozījumiem noteikumos
„Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība”

vairāk…

Inga Paparde, Neatkarīgā Rīta Avīze, “Neparāda patieso situāciju veselības aprūpē”

• Par protesta akciju Kuldīgā

Inga Paparde, Neatkarīgā Rīta Avīze, “Dumpīgajai slimnīcai neapsola vairāk”

Laikraksts “Kurzemnieks”    “Piketā prasa naudu ātrajai palīdzībai”

• Par protesta akciju Ogrē

www.ogresnovads.lv 
“Ogres rajona slimnīca piedalās protesta akcijā”    Foto

www.kasjauns.lv  
Mediķu protests Ogrē pulcē vairāk nekā 200 dalībnieku    Foto

• Par protesta akciju Cēsīs

 Māra Lībeka, Latvijas Avīze, “Domrovskis un Bārzdiņš nespēj vienoties”

•   Par rosinājumu rīkot protesta akcijas

  Inga Paparde, Neatkarīgā Rīta Avīze, “Slimnīcas sāks protesta akcijas”

• Negodīga naudas sadale  apdraud pacientu ārstēšanu

   Māra Lībeka, Latvijas Avīze, “Taupība atspēlēsies pacientiem”

• Par steidzamās medicīnas palīdzības punktiem (SAMP)

Māra Lībeka, Latvijas Avīze,  “Sodīs, ja neārstēs ambulatori”

•  Intervija ar LVSADA priekšsēdētāju Valdi Keri

  Māra Lībeka, Latvijas Avīze,  “Aiziets par tālu”

•  Par veselības aprūpes eksportspēju

Inga Paparde, Neatkarīgā Rīta Avīze, “Veselības aprūpi varam eksportēt”

• Universitātes slimnīcas par pacientu vidējo izmaksu diferenciāciju

   Ludmila Glazunova, Neatkarīgā Rīta Avīze, “Universitātes slimnīcām trūkst naudas”

Māra Lībeka, Latvijas Avīze, “Veselībai atvēl naudu, bet vajag vēl”

  Inga Paparde , Neatkarīgā Rīta Avīze, “Dos naudu analīzēm un zālēm”

vairāk…

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības Valde konstatē, ka š.g. janvārī LBAS dalīborganizāciju vidū uzsāktā diskusija par 10.Saeimas priekšlaicīgas atlaišanas iespējām ir bijusi savlaicīga un pamatota.
10.Saeimu sastādošās politiskās partijas pēcvēlēšanu periodā ir demonstrējušas īpašu vēlētāju interešu ignoranci, nav ievērojušas starp LBAS un politiskajām partijām parakstītos saprašanās memorandus par iedzīvotāju labklājības līmeņa paaugstināšanu un sociālo garantiju stabilitāti. Pretēji priekšvēlēšanu solījumiem tika paaugstināti nodokļi, veikta dažādu sociālo pabalstu samazināšana, ieviestas jaunas nodevas un paaugstināti tarifi, kas rezultātā ļoti būtiski pazemināja iedzīvotāju maksātspēju, krasi pazemināja kopējo dzīves līmeni. Pretēji solītajam un deklarētajam īpaša uzmanība netiek pievērsta nodarbinātības pasākumiem, jaunu darba vietu radīšanai, kā rezultātā bezdarbnieku skaits valstī joprojām ir ļoti liels, pieaug tieši ilgstošo bezdarbnieku skaits, kā arī bezdarbnieku rindās būtisku procentu sastāda tieši jaunieši, tāpēc nav brīnums par lielu no valsts izbraukušo darba meklētāju skaitu.
Vispārējās nekompetences un haosa apstākļos smagi cieš no valsts budžeta finansētās stratēģiski svarīgās nozares – izglītība, veselības aprūpe, iekšējā drošība, sabiedriskais transports un kultūra, pasliktinās situācija sociālajā aprūpē, jo cilvēkresursu attīstībai netiek pievērsta nekāda uzmanība.
Privātajā sektorā jūtama stagnācija, ko nespēj kompensēt pat tie atsevišķie uzņēmumi, kas veiksmīgi savu produkciju orientē uz eksportu. Nepārtrauktā nodokļu paaugstināšana un dažādu uzņēmējdarbību regulējušo noteikumu nepamatotā maiņa ir radījusi uzņēmējos nedrošību, tāpēc palielinājusies gan nelegālā nodarbinātība, gan algu maksāšana „aploksnēs’, gan arī nodokļu nemaksāšana valstij. Uz robežām zeļ kontrabanda, bet amatpersonas to izliekas neredzam. Tāpēc „ēnu ekonomikas” īpatsvara ziņā Latvija ir kļuvusi par Eiropas savienības līdervalsti.
Tāpēc LBAS pilnībā atbalsta Valsts Prezidenta V.Zatlera rīkojumu par 10.Saeimas atlaišanu un aicina visus strādājošos cilvēkus, Latvijas pilsoņus aktīvi piedalīties 23.jūlija referendumā, lai Prezidenta rīkojums gūtu vēlētāju atbalstu un rudenī varētu notikt 11.Saeimas pirmstermiņa vēlēšanas.
Tikai mūsu spēkos ir izmainīt situāciju valstī, tikai mēs spējam par saviem priekšstāvjiem ievēlēt tādus cilvēkus, kam uzticamies un par kuru politiskās atbildības un kompetences līmeni esam pārliecināti.

P. Krīgers, LBAS priekšsēdētājs

vairāk…

LVSADA sveic visus nozarē strādājošos darbiniekus Medicīnas darbinieku dienā!

Apsveicam  kolēģus,  kas  izvēlējušies  smago  mediķa  profesiju  un  ar  lielu  atbildību  turpina  rūpēties  par  Latvijas  iedzīvotāju  veselību.  Novēlam  izturību, optimismu  un labu  veselību  arī  Jums!

Atsaucoties LVSADA un Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas ierosinājumam, ar šo gadu Medicīnas darbinieku diena ir iekļauta oficiāli atzīmējamo un svinamo dienu sarakstā (jūnija trešā svētdiena), un šogad to atzīmēsim 19.jūnijā.

vairāk…

2011.gada 9.jūnijā  Veselības ministrijas  darba  grupas  sanāksmē  tika  izskatīti  sociālo  partneru  viedokļi  par  MK  noteikumu  projektu  „Grozījumi  MK 2006.gada 19.decembra noteikumos Nr. 1046 „Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība ”” (VSS-489).
Lielas diskusijas izraisīja LVSADA iebildums pret mazo slimnīcu finansējuma ierobežojumiem. Tie varētu izraisīt medicīniski nepamatotu stacionēšanas atteikumu slimniekam, tāpēc tika apstrīdēti.
Plānotie ierobežojumi paredzēja, ka mazajās rajonu slimnīcās neatliekamās medicīniskās palīdzības un uzņemšanas nodaļā ambulatori apkalpoto pacientu skaits nevar būt mazāks pa 40% no kopējā slimnīcā apkalpoto pacientu skaita. Gadījumā, ja slimnīcas pārsniegtu noteikto normu un ievietotu stacionārā vairāk slimnieku, viņām tiktu samazināts finansējums.
LVSADA uzturēja spēkā savus iebildumus, pierasot svītrot no noteikumu projekta minētos ierobežojumus. Uzklausot sanāksmes dalībnieku iebildumus un argumentus, sanāksme nolēma ierobežojumus samazināt no 40% uz 20%.

Saskaņā ar oficiālu informāciju, ko LVSADA saņēma 14.jūnijā, Veselības ministrija vienpusējā kārtā un aizmuguriski atsaukusi iepriekšminēto vienošanos.
LVSADA pauž neizpratni par šādu Veselības ministrijas rīcību. Līdz ar to LVSADA nav citu iespēju kā uzturēt spēkā savus iebildumus.

vairāk…

LVSADA ir saņēmusi informāciju par to, ka Saeimā tiek virzīts likumdošanas grozījumu projekts, kas paredz papildināt Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu ar 3.3 pantu sekojošā redakcijā:

„3.3 pants. Dežūrlaika apmaksas kārtība
Amatpersonai (darbiniekam), kurai amata (dienesta, darba) pienākumu pildīšana tiek organizēta paredzot dežūrlaiku (piemēram, laiks, kuru darbinieks pavada pēc saviem ieskatiem, tomēr pēc attiecīga pieprasījuma nekavējoties sāk pienākumu pildīšanu), saskaņā ar normatīvajiem aktiem un ņemot vērā attiecīgo pienākumu specifiku valsts un pašvaldības institūcija par attiecīgo laikposmu izmaksā atbilstošu atlīdzību.”

LVSADA kategoriski iebilst pret konkrēto likuma grozījumu, jo tas būtiski pasliktina darbinieku tiesības uz taisnīgu samaksu par dežūrā pavadīto darba laiku. Minētās tiesības ir nostiprinātas Darba likuma 62. panta otrajā daļā, kas nosaka, ka laika algu aprēķina atbilstoši faktiski nostrādātajam darba laikam neatkarīgi no paveiktā darba daudzuma.

vairāk…

Konferences gaitā visu triju Baltijas valstu veselības sektora vadošās arodbiedrības un darba devēju organizācijas kopā ar EPSU un HOSPEEM pārstāvjiem parakstīja „Rīgas Deklarāciju”, kas aicina visu Eiropas valstu, bet it īpaši – Baltijas valstu valdības ņemt vērā sociālo partneru viedokli, jo ar sociālā dialoga palīdzību ir iespējams ātrāk un sekmīgāk novērst problēmas veselības aprūpē.

vairāk…

LVSADA šī gada 1.oktobrī jau piekto gadu pēc kārtas rīko basketbola turnīru „Mediķu aroda kauss”, kurā piedalās ārstniecības vai medicīniskās izglītības iestādēs strādājošie. Turnīra kausi tiek izcīnīti vīriešu konkurencē un jaukto komandu konkurencē.
Turnīra mērķis: popularizēt veselīgu dzīves veidu, noskaidrot labākās basketbola komandas starp ārstniecības un medicīniskās izglītības iestādēm, stiprināt draudzības saites starp darba kolektīviem.

Par turnīra Nolikumu var interesēties pie LVSADA arodorganizāciju vadītājiem vai LVSADA birojā. Komandu pieteikumus jāiesniedz līdz 12.septembrim (saņemšanas datums).

vairāk…

2011.gada 19.maijā notika LVSADA konference „Māsu profesija darba tirgū 2011”. Konferencē piedalījās veselības ministrs Juris Bārzdiņš, Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgēnijs Kalējs, VM Veselības aprūpes organizācijas nodaļas vadītāja Silvija Pablaka, LĀADA priekšsēdētāja Daina Brūvele, Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis, Latvijas Māsu asociācijas prezidente Jolanta Zālīte, medicīnas māsas un arodorganizāciju priekšsēdētāji.
Nozares speciālisti runāja par samilzušām māsu problēmām un konferences beigās pieņēma Rezolūciju, kurā lūdza Veselības ministriju steidzami risināt jautājumus par māsu noslogojumu un novērtējumu, par māsu sertifikāciju un tālākizglītību.

LVSADA konferences „Māsu profesija darba tirgū”

2011. gada 19. maijā

REZOLŪCIJA

Māsa ir skaitliski lielākā ārstniecības personu profesija, bez kuras nav iedomājama kvalitatīva un pieejama veselības aprūpe. Māsas darbs ir saistīts ar fizisku un psihoemocionālu pārslodzi un cita veida riska faktoriem. Situācijā, kad māsu skaits slimnīcās ir samazinājies, bet akūto slimnieku skaits palielinās, riska faktoru ietekme uz māsu veselību un darba kvalitāti ir pieaugusi.
Diemžēl darba samaksas pazeminājums un nelietderīgi birokrātiski žņaugi attiecībā uz profesionālās kvalifikācijas atzīšanu ir padarījuši māsu profesiju nekonkurētspējīgu Latvijas darba tirgū. Par to skaidri liecina sekojoši skaitļi: ja valstī 2008. gadā no 238 absolvējušām māsām darbu profesijā uzsāka 169 (71,0%), tad 2010. gadā no 184 absolvējušām māsām darbu uzsāka vairs tikai 30 (16,3%).
Pirms gada LVSADA konferences „Māsu profesija darba tirgū” dalībnieki vērsās pie Veselības ministrijas ar rezolūciju, kurā lūdza steidzami risināt minētās problēmas. Atzinīgi vērtējot to, ka Veselības ministrija šī gada janvārī izveidoja darba grupu ārstniecības personu sertifikācijas kārtības izvērtēšanai, vienlaikus ar nožēlu jāsecina, ka lielākā daļa rezolūcijā minēto problēmu joprojām nav atrisinātas.

Tāpēc konferences dalībnieki aicina Veselības ministriju:
1)  nodrošināt māsām adekvātu darba samaksu;
2)  saglabāt māsu sertifikāciju;
3)  aizstāt māsu resertifikāciju ar pārreģistrāciju ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā;
4)  noteikt par pārreģistrēšanas kritērijiem darbu profesijā un zināmu tālākizglītības kredītpunktu skaitu konkrētā laika periodā;
5)  noteikt, ka māsu tālākizglītības un pārreģistrācijas izdevumus sedz valsts;
6) sadarboties ar sociālajiem partneriem un profesionālajām nevalstiskajām organizācijām līdzdiploma un pēcdiploma izglītības programmu attīstībā un realizācijā atbilstoši darba tirgus prasībām;
7) normalizēt māsu darba apjomu, regulējot māsu un aprūpējamo pacientu skaita attiecības.
Konferences dalībnieku vārdā,

LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris

vairāk…

LVSADA, sadarbojoties ar Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, ir izdevies rosināt Saeimai izskatīt jautājumu par Medicīnas darbinieku profesionālo svētku atjaunošanu.              2011.gada 27.aprīlī Valsts prezidents ir parakstījis grozījumus likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”, pasludinot jūnija trešo svētdienu par Medicīnas darbinieku dienu.

vairāk…

2011.gada 19.maijā notiks konference „Māsu profesija darba tirgū 2011”, lai turpinātu pagājušā gada 18.maija konferencē iesākto un veselības politikas veidotājiem atgādinātu par māsu problēmām.
Konferencē medicīnas māsas runās par māsu sertifikāciju un tālākizglītību, un kā šie jautājumi virzās Veselības ministrijas ārstniecības personu sertifikācijas kārtības izvērtēšanas darba grupā. Joprojām aktuāli paliek jautājumi par neadekvāti zemo atalgojumu un ierobežotām profesionālās izaugsmes iespējām.

Konferencē piedalīsies veselības ministrs Juris Bārzdiņš, Latvijas Slimnīcu biedrības priekšēdētājs Jevgēnijs Kalējs un citi nozares pārstāvji.

Arodorganizāciju vadītāji var pieteikt māsas-LVSADA biedrus dalībai konferencē līdz 2011.gada 10.maijam, iesniedzot pieteikumus LVSADA birojā.

Informāciju sagatavoja LVSADA biroja administratore V. Pluša (tel. 67847300).

vairāk…

vairāk…

vairāk…

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

Šodien Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) delegācija dodas ceļā uz Ungāriju, lai 9.aprīlī Budapeštā piedalītos Eiropas arodbiedrību protesta akcijā pret Eiropas Savienības noteiktajiem skarbas taupības pasākumiem, kas izraisa sabiedrisko pakalpojumu pieejamības un kvalitātes pasliktināšanos.
Līdzīgā protesta akcijā LVSADA piedalījās 2008.gadā Slovēnijas pilsētā Ļubļanā.

Informāciju sagatavoja LVSADA biroja administratore V. Pluša (tel. 67847300).

vairāk…

2011.gada 22.martā notika LVSADA Kooperatīvās krājaizdevumu sabiedrības (KKS) biedru kopsapulce, lai izvērtētu 2010.gada finanšu rezultātus un apstiprinātu gada pārskatu.
LVSADA biedriem 2010.gadā tika izsniegts 91 kredīts, vidēji viena kredīta summa 350,- LVL apmērā. Pārskata gadā naudas apgrozījums bija mazāks par 5250,- Ls nekā iepriekšējā periodā, jo lielākā daļa kredītu tika izsniegti uz 24 mēnešiem.
Pārsvarā KKS biedri aizņēmās:
• Mācībām                                    11%
• Komunāliem maksājumiem        17%
• Ārstēšanās izdevumiem            20%
• Dzīvokļa remontam                   34%
LVSADA KKS arī turpmāk atbalstīs savus biedrus, palīdzot tiem risināt īslaicīgas finanšu problēmas.

Aicinām arodbiedrības biedrus aktīvāk iesaistīties LVSADA KKS darbībā, noguldot savus ietaupījumus uz izdevīgiem procentiem.

vairāk…

Eiropas ombuds 18. martā Eiropas Parlamentā rīkoja semināru par tēmu „Vai Lisabonas līgums kalpo iedzīvotājiem?”, kurā piedalījās arī Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētājs Valdis Keris.

Semināru atklāja Eiropas Padomes prezidents Hermans van Rompejs (Herman Van Rompuy). Viņš uzsvēra, ka galvenais Eiropas Savienības politikas mērķis ir tās iedzīvotāju labklājība, bet katras institūcijas nozīmīgumu tā sasniegšanā parāda institūcijas darbība. „Taču, ja politiķu darbība veido plaisu starp politiku un sabiedrību, ir jārīkojas ombudam”, secināja van Rompejs.
Pēc organizatoru lūguma īsu komentāru par semināra tēmu sniedza arī V. Keris: „Lisabonas līgums stiprina Eiropas Savienības Pamattiesību hartas nozīmi. Tomēr praksē līguma ieviešana attiecīgajā jomā joprojām nav pietiekama, tāpēc būtu jāuzlabo.”

Jau agrāk tika ziņots, ka Eiropas ombuds ir pieņēmis izskatīšanai LVSADA, Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas SUSTENTO un Latvijas Pacientu ombuda kopīgu sūdzību par to, ka Latvijas iedzīvotāji nevar saņemt pienācīgu veselības aprūpi. Līdz ar to ombuds 2010. gada 22. novembrī vērsās pie Eiropas Komisijas ar lūgumu sniegt attiecīgu atzinumu līdz šī gada 28. februārim.

Šodien LVSADA ir saņēmusi Eiropas ombuda Nikiforosa Diamandourosa (Nikiforos Diamandouros) vēstuli, kurā viņš raksta: „Diemžēl šī iestāde (Eiropas Komisija) mani ir informējusi, ka tā neievēros iepriekš minēto termiņu un plāno savu atbildi man atsūtīt līdz 2011. gada 31. martam. Esmu darījis zināmu Komisijai, ka ceru saņemt tās atbildi ne vēlāk kā jaunajā iepriekš norādītajā datumā” .

Informāciju sagatavoja LVSADA biroja administratore V. Pluša (tel. 67847300).

vairāk…

Rīgā, 2011.gada 15.martā

Priekšsēdētāja Aija Barča

vairāk…

2011.gada 31.janvārī, pamatojoties uz LVSADA aicinājumu, Veselības ministrija ir izveidojusi darba grupu ārstniecības personu sertifikācijas kārtības izvērtēšanai, kurā tika deleģēta arī LVSADA pārstāve Regīna Blaua.
2011.gada 15.februāra LVSADA Valdes sēdē R.Blaua ziņoja par darba grupas darbu un informēja, ka turpmāk grupas darbs tiks organizēts, sadalot jautājumus četros darbības virzienos: ārstniecības personu sertifikācija; ārstniecības personu resertifikācija; ārstniecības personu reģistrācija un profesionālās kvalifikācijas uzturēšana.

LVSADA valde atzinīgi novērtēja to, ka Veselības ministrija ir ņēmusi vērā 2010.gada 18.maija LVSADA konferences „Māsu profesija darba tirgū” rezolūcijā izteiktos priekšlikumus un pilnvaroja R.Blauu virzīt tālākai apspriešanai sekojošus ieteikumus māsu konkurētspējas uzlabošanai:
1)    māsu sertifikācija tiek saglabāta;
2)  māsu resertifikācija tiek aizstāta ar māsu pārreģistrāciju ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā;
3)  sekmīgai pārreģistrācijai nepieciešams pierādīt profesionālās kvalifikācijas uzturēšanu, kas ietvert noteiktu darba laiku specialitātē un apgūto tālākizglītības kredītpunktu skaitu;
4)  tālākizglītībai un pārreģistrācijai nepieciešamos izdevumus sedz valsts.

vairāk…

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pilnībā atbalsta veselības ministra J. Bārzdiņa veiktos pasākumus ārstniecības personu datu aizsardzības uzlabošanai.

LVSADA uzsver, ka nav pieļaujama līdzšinējā kārtība, kas prasa ārstam uzrādīt savu personas kodu personām, kuras nenes nekādu atbildību par tā neizpaušanu. Tanī pašā laikā pacientu datu konfidencialitāti aizsargā likums. Lai palīdzētu labāk izprastu situāciju, LVSADA aicina ikvienu iedomāties, ka savā darbā viņam nemitīgi būtu jāizsniedz savu vārdu, uzvārdu un personas kodu katram pakalpojuma saņēmējam.

LVSADA jau iepriekš minēto jautājumu tika atkārtoti pārrunājusi ar Veselības ministrijas pārstāvjiem, iesakot ārstniecības personu identificēšanai izmantot viņu unikālo numuru ārstniecības personu valsts reģistrā. Saskaņā ar likumdošanu, ārstniecības personu reģistrēšanās ir obligāts priekšnoteikums jebkāda veida profesionālai darbībai.

Informāciju sagatavoja LVSADA biroja vadītāja V. Pluša (tel. 67847300).

vairāk…

SOLIDAR pārstāv 52 nevalstiskas organizācijas, kas darbojas 90 valstīs. Sudraba Rozes balva ir nodibināta 2000. gadā un tiek piešķirta reizi gadā. Balvas pasniegšana ir nozīmīgs notikums, ko pavada viedokļu apmaiņa par situāciju cilvēktiesību un sociālā taisnīguma jomā. Vizītes laikā Briselē V. Kerim ieplānotas tikšanās ar SOLIDAR prezidentu J. Veidenholceru (Joseph Weidenholzer), Eiropas Arodbiedrību federācijas (ETUC) ģenerālsekretāru Dž. Monku (John Monk), Eiropas Sabiedrisko pakalpojumu arodbiedrību federācijas (EPSU) ģenerālsekretāri K. Fišbahu-Pittelu (Carola Fischbach-Pyttel) un vairākiem Eiropas Parlamenta deputātiem.

Sīkākas ziņas par notikumu tiks sniegtas 2. martā tūlīt pēc V. Kera atgriešanās no Briseles preses konferencē, kas notiks Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības mājā Bruņinieku ielā 29/31, 314. telpā, pulksten 15:00.

Informāciju sagatavoja LVSADA biroja vadītāja I. Rudzīte (tel. 67847300).

vairāk…

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) atzinīgi vērtē to, ka Valdības rīcības plānā Deklarācijas par V. Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai (Valdības rīcības plānā) ir iekļauti LVSADA priekšlikumi par veselības aprūpes finansējuma palielināšanu un darba samaksas paaugstināšanu nozares darbiniekiem.

Vienlaikus LVSADA pauž neizpratni par plāna izpildes rezultatīvo rādītāju izvēli. Tā piemēram, plānā ir noteikts, ka veselības aprūpes valsts budžetam 2014. gadā ir jāsasniedz vismaz 4,5% no iekšzemes kopprodukta, bet nekas nav sacīts ne par 2012., nedz arī par 2013. gadu. Par darba samaksas pieaugumu nekādu rezultatīvo rādītāju nav vispār, kaut arī Nacionālā trīspusējās sadarbības padome tādus valdībai ir ieteikusi. Minētie trūkumi rada aizdomas, ka plānu sagaida tāds pats liktenis kā Valdības deklarāciju – proti, izpilde ir paredzēta tikai uz papīra.

LVSADA pauž gatavību arī turpmāk darīt visu iespējamo, lai veselības aprūpe Latvijā kļūtu par Eiropas Savienības līmenim atbilstošu sabiedrisku pakalpojumu, un aicina politiķus nekavējoties rīkoties, lai atbilstoši labai starptautiskai praksei nodrošinātu Latvijas iedzīvotājiem adekvāti finansētu, kvalitatīvu un pieejamu veselības aprūpi, bez kā nav iespējama valsts stabilitāte un attīstība.

Informāciju sagatavoja LVSADA biroja vadītāja I. Rudzīte (tel. 67847300).

vairāk…

vairāk…

vairāk…

vairāk…

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pilnībā atbalsta Valsts prezidenta aicinājumu nekavējoties apturēt veselības aprūpes pasliktināšanos un pārtraukt valdības kursu uz maksas medicīnas ieviešanu.

LVSADA atgādina, ka 2010. g. septembrī Pasaules Veselības organizācija nosūtīja Latvijas valdībai un Saeimai oficiālu vēstuli, kurā norādīja, ka tālāka valsts finansējuma samazināšana veselības aprūpei nav pieļaujama. Diemžēl tas netika ņemts vērā. Pašreizējie notikumi veselības aprūpē ir sekas tam, ka kopš 2008. gada veselības aprūpes budžets ir nemitīgi samazināts. Rezultātā vairāk kā pusei ambulatoro pacientu pasliktinājies veselības stāvoklis un medicīniskā personāla skaits slimnīcās ir samazināts līdz pat 50%, bet akūto slimnieku skaits un mirstība pieaugusi. Sociālie partneri vairakkārt ir ieteikuši valdībai griezienu vietā steidzami piešķirt papildus finansējumu veselības aprūpei un rūpēties par nozares cilvēkresursiem, taču nav uzklausīti.

LVSADA aicina politiķus sekot Valsts prezidenta aicinājumam un nekavējoties rīkoties, lai atbilstoši labai starptautiskai praksei nodrošinātu Latvijas iedzīvotājiem adekvāti finansētu, kvalitatīvu un pieejamu veselības aprūpi, bez kā nav iespējama valsts stabilitāte un attīstība.

Informāciju sagatavoja LVSADA biroja vadītāja V. Pluša (tel. 67847300).