Rezolūcija
APSTIPRINĀTA
LVSADA 5.kongresā
2010.gada 2.decembrī
R E Z O L Ū C I J A
„LVSADA darbības pamatvirzieni 2011. – 2015. gadā”
Rīgā, 2010. g. 2. decembrī
Pašreizējā situācija valstī
Laikā no 2009. līdz 2010. gadam Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) samazinājās par aptuveni 20% (-19% 2009. gadā pret 2008. gadu un -1% prognoze 2010. gadam pret 2009. gadu). Tajā pašā laika periodā valsts finansējums veselības aprūpei tika samazināts par 24%. Tā rezultātā ir pieaugusi mirstība slimnīcās, vairāk kā pusei slimnieku pasliktinājies veselības stāvoklis un, salīdzinot ar vidējiem ES rādītājiem, vismaz trīs reizes vairāk slimnieku nevar apmeklēt ārstu līdzekļu trūkuma dēļ.
Straujais ekonomikas kritums izraisīja bezdarbu, kas 2010. gada sākumā sasniedza 17%. Tam sekoja nabadzības pieaugums un ievērojams sociālo dienestu darba apjoma pieaugums. Vidējā darba samaksa valstī 2010. gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2008. gadu, ir kritusies par 8,8%.
Tomēr 2010. gadā var konstatēt arī pozitīvas iezīmes. Bezdarbs ir samazinājies līdz 14,5%. IKP 2010. gadā trīs ceturkšņus pēc kārtas uzrādīja izaugsmi, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni. Vidējā darba samaksa valstī 2010. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 1. ceturksni, pieauga par 3%. Minētās pazīmes liecina, ka valsts ekonomika ir stabilizējusies un atsākusi augšupeju.
1. Izaicinājumi arodbiedrībai
1.1. Neraugoties uz ārstu un māsu trūkumu Latvijā, laikā no 2009. līdz 2010. gadam par 15% tika samazināts ārstniecības personu skaits slimnīcās, kas sniedz diennakts daudzprofila neatliekamo medicīnisko palīdzību. Slimnīcās, kas tika reformētas par veselības un sociālās aprūpes centriem, darbinieku skaits tika samazināts par 52,5%.
1.2. Akūto pacientu skaits neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcās tajā pašā laikā ir pieaudzis par 12%. Līdz ar to ir nesamērīgi pieaugusi darba intensitāte, paaugstinot savainošanās, medicīnisku kļūdu un personāla emocionālas izdegšanas risku.
1.3. Darba samaksas tarifs ārstniecības personām tika samazināts par 20%. Salīdzinot ar vidējo darba samaksu tautsaimniecībā, 2010. gada pirmajā pusgadā vidējā darba samaksa ārstiem (normālā darba laika ietvaros) bija 524 Ls (120%), māsām – 314 Ls (72%), jaunākajam medicīniskajam personālam – 210 Ls (48%). Līdz ar to darba samaksa ārstniecības personām ir samazinājusies aptuveni 2 reizes straujāk kā vidēji tautsaimniecībā, un ir kļuvusi mazāk konkurētspējīga nekā tā bija 2005. gadā.
1.4. Ministru prezidenta V. Dombrovska valdība trīs reizes (15.04.2009, 12.08.2009 un 01.04.2010) ir ignorējusi Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes ieteikumus palielināt finansējumu veselības aprūpei un pievērst uzmanību cilvēkresursu attīstīšanai nozarē.
1.5. Neraugoties uz sociālā darba apjoma pieaugumu, zemākās darba algu likmes Labklājības ministrijas pārvaldībā esošajos sociālās aprūpes centros tika samazinātas par 5 – 7%.
1.6. Tas viss ir vājinājis sociālo dialogu un demotivējis veselības un sociālās aprūpes darbiniekus turpināt darbu nozarē, tādējādi nopietni apdraudot valstij svarīgu sabiedrisko pakalpojumu pieejamību un kvalitāti.
1.7. Notikušais ir negatīvi ietekmējis arī LVSADA kapacitāti: 2010. gadā, salīdzinot ar 2009. gadu, arodbiedrības biedru skaits ir samazinājies no 16 200 līdz 12 751 (-21%).
2. Stratēģijas pamatprincipi
2.1. Saskaņā ar Sabiedrisko Pakalpojumu arodbiedrību internacionāles (PSI) 28. kongresa (24.-28. septembris, 2007, Vīne) 2. rezolūciju PSI politika un stratēģiskie mērķi: 2008 – 2012, galvenie arodbiedrību darbības virzieni ir dzimumu vienlīdzība, darbinieku tiesības, arodbiedrību attīstība un starptautiskā solidaritāte; rūpes par sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti ir galvenais PSI arodbiedrību darbības princips.
2.2. Saskaņā ar Eiropas Sabiedrisko pakalpojumu arodbiedrību federācijas (EPSU) 8. kongresa (8. – 11. jūnijs, 2009, Brisele) Ārkārtas rezolūciju par finanšu un ekonomikas krīzi, budžeta konsolidāciju nedrīkst veikt uz sabiedrisko pakalpojumu saņēmēju un sniedzēju rēķina.
2.3. Saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartu:
2.3.1. darba ņēmējiem un darba devējiem vai attiecīgām to organizācijām saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un valstu tiesību aktiem un praksi ir tiesības iesaistīties sarunās un slēgt koplīgumus attiecīgajos līmeņos, kā arī interešu konflikta gadījumā kolektīvi rīkoties, tostarp streikot, lai aizstāvētu savas intereses (28. pants);
2.3.2. visiem Eiropas Savienības politikas dokumentiem un aktivitātēm ir jānodrošina augstu līmeni cilvēku veselības aizsardzībā (35. pants).
2.4. Saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību, nosakot un īstenojot savu politiku un darbības, Savienība ņem vērā prasības, kas saistītas ar atbilstīga sociālās aizsardzības līmeņa nodrošināšanu, ar sociālās atstumtības apkarošanu, kā arī ar izglītības, mācību un cilvēku veselības aizsardzības līmeņa paaugstināšanu (9. pants).
2.5. Saskaņā ar Nacionālo attīstības plānu (Ministru kabineta noteikumi Nr. 564 no 04.07.2006), veselība ir viena no cilvēka pamatvērtībām; tās nodrošināšanai risināmie uzdevumi prasa (6. sadaļa):
2.5.1. uzlabot veselības pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem, attīstot veselības aprūpes infrastruktūru;
2.5.2. ilgtermiņā nodrošināt un attīstīt cilvēkresursus veselības aprūpē;
2.5.3. pakāpeniski palielināt finansējumu veselības aprūpei.
3. Darbības pamatvirzieni
3.1. Dzimumu vienlīdzība: biedru pamattiesību aizstāvēšana, nepieļaujot diskrimināciju.
3.2. Darbinieku tiesības:
3.2.1. biedru profesionālo un sociāli ekonomisko interešu aizstāvēšana;
3.2.2. biedru dzīves un darba kvalitātes uzlabošana;
3.2.3. sociālā dialoga stiprināšana.
3.3. Arodbiedrības attīstība:
3.3.1. biedru skaita pieauguma veicināšana;
3.3.2. jaunu arodorganizāciju veidošanās veicināšana;
3.3.3. biedru informēšana un izglītošana;
3.3.4. pilsoniskās aktivitātes attīstīšana.
3.4. Starptautiskā solidaritāte.
Kongresa delegātu vārdā,
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris