LVSADA

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība piedalīsies Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības rīkotajā protesta akcijā pie Saeimas 2010.gada valsts budžeta pieņemšanas laikā š.g. 1.decembrī, lai solidāri ar citu nozaru arodbiedrības biedriem demonstrētu savu pozīciju – “Mēs pret antisociālo budžetu”.
Lai gan tiešu draudu par darba samaksas pazemināšanu 2010.gadā veselības aprūpē nodarbinātajiem nav, tomēr kopīgo ienākumu samazināšanos izjutīs ikviens veselības un sociālās aprūpes darbinieks. Paaugstinot visiem vienādi iedzīvotāju ienākuma nodokli no 23% līdz 26%, to visvairāk izjutīs sabiedrības mazturīgākā daļa, tai skaitā ārstniecības personas un sociālā darba speciālisti. Arī jaunie nodokļi par mājokli un dabas gāzes izmantošanu mazinās katras ģimenes ienākumus.
Nodokļu paaugstināšana un jaunu nodokļu ieviešana ar 2010.gadu, kas negatīvi ietekmēs katra strādājošo ienākumus, nebija saskaņota ar sociālajiem partneriem.
Pikets pie Saeimas atgādinās deputātiem, ka arodbiedrības Latvijā ir vienotas un neatbalsta koalīcijas partiju vienošanos par budžetu, kas ir antisociāls un nepieņemams lielākajai sabiedrība daļai.

14.10.2009
Informācija plašsaziņas līdzekļiem

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA), Latvijas Slimnīcu biedrība un Latvijas Pašvaldību savienības vadības pārstāvji pauž gandarījumu par valdības lēmumu piešķirt papildus finansējumu veselības aprūpei 2009. gadā. Tas nodrošina valsts apmaksātu neatliekamo medicīnisko palīdzību slimnīcās šī gada novembrī un decembrī, līdz ar to būtiski mazinot sociālo spriedzi. Ņemot to vērā, sadarbības partneri pārtrauc protesta akciju gatavošanu un turpinās uzmanīgi sekot 2010. gada budžeta veidošanas gaitai.

Informāciju sagatavoja LVSADA biroja vadītāja V. Lipska (tel. 67847300).

Informāciju sagatavoja LVSADA biroja vadītāja V. Lipska (tel. 67847300).

.

LVSADA jau 21. septembrī informēja, ka Latvijas slimnīcas saņēmušas rakstisku brīdinājumu par valsts finansējuma pārtraukšanu pēc 31. oktobra. Tas nozīmē, ka novembrī un decembrī arī neatliekamā medicīniskā palīdzība būs tikai par maksu. Kā pēc tam ziņoja prese, Finanšu ministrija ir solījusi atbildi par papildus valsts finansējumu Veselības ministrijai sniegt līdz septembra beigām pēc izskatīšanas valdībā. Nav ziņu par to, ka solījums būtu izpildīts, un tas strauji kāpina sociālo spriedzi sabiedrībā.
Diemžēl Latvijas valsts joprojām pieļauj, ka pēc mēneša iedzīvotājiem tiks liegtas Satversmes 111. pantā garantētās tiesības uz to, ka „Valsts aizsargā cilvēka veselību un garantē ikvienam medicīniskās palīdzības minimumu”. Vienlaikus tas būtu rupjš Eiropas Savienības (ES) Pamattiesību hartas (proklamēta pēc Eiropas Komisijas, ES padomes un Eiropas Parlamenta kopīgas vienošanās 2000.g. un ir saistoša visām ES dalībvalstīm) pārkāpums, jo hartas 35. pants nosaka, ka „ikvienam ir tiesības gūt labumu no medicīniskās palīdzības atbilstoši valsts likumiem”.
Liegums saņemt slimnīcā neatliekamo medicīnisko palīdzību bez maksas neizbēgami radīs traģiskas sekas. Lai mēģinātu tās novērst, LVSADA ir uzsākusi konsultācijas ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību, Latvijas Slimnīcu biedrību un pašvaldībām par protesta akcijas laiku un veidu.

Galīgais lēmums par protesta akciju tiks pieņemts LVSADA padomes sēdē š. g. 20. oktobrī.

Informāciju sagatavoja LVSADA biroja vadītāja V. Lipska (tel. 67847300).

Informāciju sagatavoja LVSADA biroja vadītāja V. Lipska (tel. 67847300).

Sniedzot atbildi, LVSADA priekšsēdētājs V. Keris darīja zināmu, ka Latvijas valdība šogad ir samazinājusi valsts finansējumu veselības aprūpei tādā mērā, ka daudzas slimnīcas tikušas slēgtas, bet atlikušās reģionālās slimnīcas bijušas spiestas atklāti brīdināt par bankrotu jau tuvāko mēnešu laikā. Neraugoties uz to, valdība plāno arī nākošgad būtiski samazināt veselības aprūpes budžetu, tādējādi turpinot iznīcināt veselības aprūpes pieejamību un apdraudot cilvēktiesību ievērošanu Latvijā.

Informāciju sagatavoja LVSADA biroja vadītāja V. Lipska (tel. 67847300).

Rīga, 2009. gada 18. jūnijā

Eiropas Komisija jau ierosinājusi atteikties no valsts līdzfinansējuma struktūrfondu apguvē

Ņemot vērā plašsaziņas līdzekļos izplatīto informāciju par Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVASDA) prasību Eiropas Komisijai (EK) pieņemt lēmumu par līdzfinansējuma neprasīšanu Eiropas Savienības struktūrfondu apguvei, Eiropas Komisijas Pārstāvniecība uzsver, ka EK jau ir nākusi klajā ar šādu priekšlikumu, un tagad tā tālākā virzība atkarīga no valstu līderu vienošanās Eiropas Savienības (ES) Padomē un balsojuma Eiropas Parlamentā.

EK priekšlikums paredz 2009. un 2010.gadā palielināt ES līdzfinansējuma apmēru Eiropas Sociālā Fonda un citiem kohēzijas politikas instrumentiem līdz 100% jau esošā finanšu piešķīruma ietvaros. Tas nozīmē, ka dalībvalstīm tiktu dota iespēja paātrināt projektu īstenošanu un samazināt budžeta slogu, taču, tā kā ES finansējuma apjoms līdz 2013.gadam netiktu mainīts, vēlāk realizētajiem projektiem nāktos rēķināties ar lielāku valsts līdzfinansējumu.

Jāņem vērā, ka ES kohēzijas politikas instrumentu finansēšanas kārtība paliktu līdzšinējā – valsts apmaksā projekta īstenotājam visu publiskā līdzfinansējuma daļu, kuru EK pēc tam sedz 100% apmērā.

Jānis Krastiņš
Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā
Preses nodaļas speciālists

LATVIJAS BRĪVO ARODBIEDRĪBU SAVIENĪBA

BRUŅINIEKU IELĀ 29/31, RĪGĀ, LV – 1001, LATVIJA, TĀLR. 7270351, 7035960, FAKSS 7276649,
e-pasts: lbas@lbas.lv

Arodbiedrības aicina izstrādāt Krīzes likumu

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) LR Saeimas priekšsēdētājam Gundaram Daudzem un Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim iesniegusi priekšlikumu izstrādāt likumu ekonomiskās recesijas periodam, kas būtu spēkā līdz 2012.gada 1.janvārim. Likumam jāaptver visas likumdošanas pagaidu izmaiņas, kuras nepieciešamas, lai valsts un tajā funkcionējošie uzņēmumi pārvarētu krīzi un pēc tam atgrieztos normālā režīmā.

LBAS piedāvā visus šobrīd aktuālos ministriju, darba devēju un arodbiedrību priekšlikumus apkopot un steidzamības kārtā izskatīt Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes Darba lietu trīspusējā apakšpadomē (DLTSA), pieņemot tos par pamatu Krīzes likumam, kā arī uzdot Labklājības ministrijas Darba departamentam steidzamības kārtā uz DLTSA radītā pamata izstrādāt speciālu likumu krīzes radīto seku ierobežošanai.

LBAS priekšlikums paredz, ka tādejādi nebūtu nepieciešams grozīt Darba likumu, likumu „Par valsts pensijām”, „Par valsts sociālo apdrošināšanu”, „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”, „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”, Valsts sociālo pabalstu likumu un vairākus citus normatīvos aktus. Tā vietā visas izmaiņas tiktu iekļautas vienā terminētā likumā, kas nodrošinātu arī grozījumu caurspīdīgumu un pārskatāmību.

„Mūsu piedāvātais variants ļautu izvairīties no sociālās spriedzes, cilvēki gūtu skaidru informāciju un spētu piedalīties likumu grozījumu izstrādāšana un apspriešanā, tādejādi atgūstot ticību tiesiskajai kārtībai valstī, un vienlaicīgi netiktu pārkāpts tiesiskās paļāvības princips,” norāda LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers.

LBAS uzskata, ka īpašu likumu varētu izveidot īsā termiņā, jo visas ieinteresētās puses savus priekšlikumus jau ir izteikušas, šobrīd tās atliek vien apkopot vienā dokumentā. „Laikā, kad ekonomika joprojām turpina lejupslīdi, valstij ir jānodrošina ilgtermiņa stabila uzņēmējdarbības tiesiskā vide un jārada cilvēkos pārliecība, ka valsts garantē darba tiesisko attiecību prognozējamību un funkcionēšanu,” uzsver. P.Krīgers.
Lai priekšlikums tiktu īstenots, LBAS aicina apturēt visu likumprojektu un likumu izskatīšanu valdībā un Saeimā, kas saistīti ar krīzes situācijas pārvarēšanu, tomēr tiek virzīti vienpusēji, bez saskaņošanas ar sociālajiem partneriem.
Arodbiedrības jau vairākkārt ir uzsvērušas, ka tās būtu gatavas atbalstīt grozījumus normatīvajos aktos, kas vērsti uz krīzes situācijas pārvarēšanu uz darba ņēmēju sociālā nodrošinājuma rēķina tikai tādā gadījumā, ja grozījumi būtu spēkā īsā, pārskatāmā termiņā.

Papildus informācija:
Pēteris Krīgers
LBAS priekšsēdētājs
Mob. tālr.: 29473975

 LATVIJAS
VESELĪBAS UN SOCIĀLĀS APRŪPES DARBINIEKU ARODBIEDRĪBA

2009.gada 19.maijā Konferences

„Pret vardarbību darba vietā„

A I C I N Ā J U M S

Veselības un sociālās aprūpes institūcijās darbinieki pastāvīgi ir pakļauti daudziem darba vides riska faktoriem, kuri veicina nelaimes gadījumus, saslimšanas un arodslimības. Viens no tiem ir vardarbība. Eiropas Savienības Struktūrfonda nacionālās programmas projekta ietvaros Labklājības ministrijas pētījumā par darba apstākļiem un riskiem norādīts, ka pastāv fiziska un psiholoģiska vardarbība vai tās draudi no pacientu vai viņu radinieku puses, nesaskaņas starp vadītāju un darbiniekiem, psiholoģiska ietekmēšana un konflikti pašu darbinieku starpā. Pēdējo trīs gadu laikā fiziskas vardarbības dēļ un uzbrukumā darba vietā cietuši 16% respondentu veselības un sociālās aprūpes sistēmā.
Galvenie iemesli ir nepareiza darba organizācija, nepietiekama darbinieku instruktāža un apmācība, neuzmanīga darbinieku rīcība. Ne reti darba devēji formāli veic darba vietas risku faktoru novērtēšanu, mazinot vardarbības risku bīstamību darbinieku drošībai un veselībai. Ekonomiskās krīzes apstākļos samazinātais valsts finansējums veselības un sociālajai aprūpei ievērojami draud pasliktināt darba aizsardzības līmeni. LVSADA Valde uzskata, ka sociālā spriedze sakarā ar nepārtrauktajām strukturālajām izmaiņām, nepietiekamo finansējumu un tiesiskās paļāvības trūkumu par savu darbu un atlīdzību ir viens no vardarbības veidiem, par ko atbildīga ir valdība.

Konferences dalībnieki a i c i n a:

Valsts atbildīgās institūcijas:
• Nepazemināt tiesību aktos prasību līmeni darba devējiem par nodarbināto tiesību aizsargāšanu, stingrāk kontrolēt darba aizsardzības normatīvo aktu ievērošanu;
• Uzlabot operatīvu darba strīdu izskatīšanas kārtību valstī, izveidojot Darba strīdu tiesas;
• Nodrošināt ārstniecības personu profesionālās darbības civiltiesiskās apdrošināšanas sistēmu;
• Izveidot psiholoģiskā atbalsta dienestu, kas sniedz operatīvu palīdzību veselības un sociālās aprūpes darbiniekiem vardarbības gadījumā.

Darba devējus:
• Ar darba organizāciju mazināt vardarbības riskus katrā darba vietā;
• Iesaistīt darbiniekus un uzticības personas darba aizsardzībā sociālajā dialogā, ar darba koplīgumu pilnveidot darba aizsardzības sistēmu un darba apstākļu uzlabošanu;
• Veikt veselības apdrošināšanu paaugstinātas bīstamības apstākļos nodarbinātajiem.

Arodorganizācijas biedrus un uzticības personas:
• Stingri ievērot darba drošības noteikumus, aktīvi piedalīties sabiedriskajā kontrolē par darba aizsardzības normatīvo aktu izpildi;
• Arodorganizācijai apdrošināt biedrus pret nelaimes gadījumiem;
• Arodorganizācijai uzskaitīt visus vardarbība gadījumus.

Paziņojums plašsaziņas līdzekļiem

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž gandarījumu par Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes (Padomes) lēmumu ieteikt valdībai atturēties no tālākas finansējuma samazināšanas veselības aprūpei.

Padome lēmumu pieņēma 15. aprīlī pēc tam, kad bija uzklausījusi arodbiedrību, darba devēju un valdības pārstāvju ziņojumus par situāciju veselības aprūpē. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem, iedzīvotāju mirstība ir tiešā veidā atkarīga no medicīniskā personāla skaita attiecības pret iedzīvotāju skaitu valstī. Salīdzinot ar vidējiem Eiropas Savienības rādītājiem, Latvijā jau patlaban pietrūkst aptuveni 350 ārstu un 4000 medicīnas māsu, bet mātes mirstība pēdējo triju gadu laikā pieaugusi vairāk kā četras reizes; kopējā mirstība Latvijā 1,5 reizes pārsniedz vidējo Eiropas Savienības rādītāju jau vairākus gadus, un tā rezultātā valsts ik gadu zaudē par aptuveni 12 000 cilvēkiem vairāk.
Ne velti Eiropas Komisija šī gada februārī attiecībā uz Latviju norādīja: “jānodrošina, lai publiskā sektora izdevumu samazinājums neskartu veselības aprūpi, ņemot vērā iedzīvotāju slikto veselības stāvokli un nelielos kopējos izdevumus”. Kā liecina LVSADA priekšsēdētājs V.Keris, pēc arodbiedrību un darba devēju puses ierosinājuma Padome vienprātīgi nolēma šo rekomendāciju atbalstīt.

LVSADA aicina valdību ņemt vērā Padomes lēmumu un saudzēt veselības aprūpes finansējumu, jo pretējā gadījumā politiķiem nāksies uzņemties atbildību par valsts izmērdēšanu.

Materiālu sagatavoja
Vita Lipska; tel. 67 847300

Lai mēģinātu situāciju labot ar sociālā dialoga palīdzību, LVSADA kopā ar Latvijas Slimnīcu biedrību gatavojas sarunām ar valdības pārstāvjiem 15. aprīlī Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē. Ja pozitīvu pārmaiņu nebūs, par tālāko rīcību LVSADA padome lems 21. aprīlī.

Materiālu sagatavoja
Vita Lipska; tel. 67 847300

 Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku aridbiedrībai un

priekšsēdētājam Valdim Kerim

        Katram cilvēka ir paredzēts savs darbs un katram darbam – savs laiks. Man šajā laika posmā Labklājības ministrijā bija lieliska iespēja iepazīt sociālo jomu tās daudzveidībā, bet pats galvenais – plecu pie pleca strādāt ar cilvēkiem, kuri ir ne tikai savas sfēras profesionāļi, bet arī apveltīti ar visaugstākās raudzes cilvēciskajām īpašībām.

Paldies par ieguldīto darbu un sadarbību. Novēlu visiem panākumus arī turpmāk!

Ar cieņu,                                       I.Purne
ministre

  EIROPAS KOMISIJA
PĀRSTĀVNIECĪBA LATVIJĀ

Pārstāvniecības vadītāja

Rīgā, 2009. gada 16. martā
COMM/B/RI (2009) D/

V. Kerim, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājam
P. Apinim, Latvijas Ārstu biedrības prezidentam
J. Kalējam, Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētājam

Atbilde uz Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības, Latvijas Ārstu biedrības un Latvijas Slimnīcu biedrības atklāto vēstuli

A. god. Kera kungs,
A. god. Apiņa kungs,
A. god. Kalēja kungs,
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā ir saņēmusi Jūsu atklāto vēstuli ar aicinājumu Eiropas Komisijai novērst pārkāpumus veselības aprūpes pieejamībā Latvijā.
Būtiski saprast, ka sociālā un veselības aprūpes politika ir dalībvalstu atbildības joma saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu (2. un 152. pants). Savukārt, pievienojoties Eiropas Savienībai, Latvija apņēmās īstenot tādu nacionālo politiku, kas to tuvinās ES sociālajiem mērķiem. Viens no tiem ir augsta līmeņa veselības aprūpe nolūkā uzlabot sabiedrības veselību.
Eiropas Komisija pastāvīgi seko, kā Latvija kā ES dalībvalsts ievēro savas saistības. Jau 2007. gada ziņojumā Latvija saņēma stingru ieteikumu uzlabot veselības aprūpes pakalpojumu aptvērumu un atvieglot indivīda finanšu slogu. Arī šogad Eiropas Komisija ir publicējusi savus kārtējos ieteikumus*, izsakot nopietnas bažas par veselības aprūpes situāciju valstī.
Nacionālo politiku var papildināt t.s. Kopienas rīcība jeb kopīgas ES dalībvalstu politiskās vienošanās. Tā 2006. gadā ES dalībvalstu – arī Latvijas – veselības ministri pieņēma paziņojumu par veselības aprūpes sistēmu kopīgām vērtībām. Tās ir šādas: pakalpojumu vispārīgums, augstas kvalitātes aprūpes pieejamība, taisnīgums un solidaritāte. Ekonomiskās krīzes apstākļos ir ļoti svarīgi, lai dalībvalstis veiktu visus pasākumus minēto vērtību ievērošanai veselības aprūpes darbībā un nepieļautu upurus sociālās sistēmas nepilnību dēļ .
Tāpat vēlētos atgādināt, ka Latvijai kā ES dalībvalstij ir pieejams unikāls neatmaksājams ES finanšu resurss jeb struktūrfondi, kas jau ir ticis izmantots piecu primārās veselības aprūpes centru izveidei valstī. Eiropas Sociālā fonda finansējumu medicīnā var izmantot, piemēram, veselības aprūpes darbinieku apmācībai. Ir svarīgi, lai Veselības ministrija savlaicīgi informētu sociālos partnerus par struktūrfondu piedāvātajām iespējām. ES, solidarizējoties ar Latviju tās grūtajā ekonomiskajā stāvoklī, ir vienojusies par kredītlīnijas piešķiršanu Latvijai 3,1 miljarda eiro apmērā. Aizdevumu varēs saņemt, ja Latvijas valdība īstenos tādu ekonomikas stabilizācijas programmu, kura veicinās situācijas noregulēšanos un ļaus izvairīties no līdzīgiem apstākļiem nākotnē.
Eiropas Komisija vienmēr ir uzsvērusi, ka savlaicīga un konstruktīva sociālo partneru iesaiste ir būtisks priekšnosacījums labākai politikai un veids, kā nodrošināt jūsu atbalstu tai. Jūsu atklātā vēstule un saņemtās 7500 petīcijas tieši apliecina, ka nepieciešami būtiski uzlabojumi valdības dialogā ar sociālajiem partneriem. Par to informēšu arī veselības ministru Ivaru Eglīti.
Cieņā,

Iveta ŠULCA,
Eiropas Komisijas pārstāvniecības vadītāja
* http://ec.europa.eu/employment_social/spsi/docs/social_inclusion/2009/cf_latvia_final_lv.pdf

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā
vadītājai I. Šulcai

Par veselības aprūpes pieejamības
neattaisnojamu ierobežojumu Latvijā

ATKLĀTA VĒSTULE

Rīgā                                                                                                                                         2009. gada 17. februārī

Cienījamā Šulcas kundze!

Aicinām Jūs nekavējoties darīt visu iespējamo, lai ar Eiropas Komisijas palīdzību Latvijā pasargātu no sairšanas gan kvalitatīvu un pieejamu veselības aprūpi, gan arī uzticēšanos Eiropas Savienībai (ES) kā atbildīgas sociālās politikas taisnīgai īstenotājai!

Neraugoties uz to, ka jau 2006. gadā Latvijas veselības aprūpes nozare saņēma gan vienu no kritiskākajiem vērtējumiem par darba rezultātiem, gan arī vienu no mazākajiem valsts budžeta finansējumiem ES – tikai 3,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP), valdība tās finansējumu no valsts budžeta (% no IKP) 2008. gadā samazināja vēl vairāk un plāno arī turpmāk sašaurināt valsts apmaksāto veselības aprūpes apjomu, ievērojami palielināt pacientu līdzmaksājumus un samazināt darba samaksu nozarē. Sociālais dialogs pēc būtības no valdības puses tiek ignorēts.
Tas ir klajā pretrunā ne tikai ar Eiropas Sociālo hartu, Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumu Nr. 1350/2007/EK par Kopienas rīcības programmu veselības aizsardzības jomā (2008. – 2013. gadam) un Eiropas Kopienu komisijas Zaļo grāmatu „Par Eiropas veselības jomas personālu” (2008), bet arī ar Pasaules Bankas un Starptautiskā Valūtas fonda 2007. gada misijas sniegto situācijas raksturojumu veselības nozarē, kas starp turpmākajiem darbības virzieniem paredz turpināt ieviest programmu „Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē 2006. – 2015. gadam” un palielināt finansējumu veselības aprūpei no IKP.
Tik bezatbildīga valsts politika izraisa augošu sašutumu gan mediķu, gan pacientu vidū, arvien biežāk rosinot saskatīt atsevišķas genocīda pazīmes. Arī Latvijas Tiesībsarga birojs norāda, ka patreizējā valdības rīcība rada augsni neattaisnojamiem cilvēktiesību pārkāpumiem.

Šobrīd valdība mēģina visu iepriekš minēto attaisnot ar Saprašanās Memorandu starp Eiropas Kopienu un Latvijas Republiku par finanšu aizdevuma saņemšanas nosacījumiem. Tas modina aizdomas par ES diskriminējošo attieksmi pret cilvēktiesību ievērošanu Latvijā.
Mēs ticam un paļaujamies, ka Jūs enerģiski rīkosieties, lai šādām bažām nebūtu pamata un valsts budžeta finansējums veselības aprūpei Latvijā 2009. gadā paliktu vismaz 2008. gada līmenī!

V. Keris
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs

P. Apinis
Latvijas Ārstu Biedrības prezidents

J. Kalējs
Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs

.

 Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājam
Gundaram Daudzem
Latvijas Republikas Ministru prezidentam
Ivaram Godmanim

Rīgā                                                                                                                                            2009. gada 20. janvārī
Godātie kungi!
Ziņas par valdības gatavošanos ievērojami palielināt pacienta iemaksu un samazināt valsts apmaksāto medicīnisko pakalpojumu apjomu liecina par nepieļaujamu veselības aprūpes pieejamības un kvalitātes apdraudējumu. Tas ir pretrunā gan ar Pasaules Veselības organizācijas un Eiropas Parlamenta ieteikumiem, gan ar Latvijas Nacionālā attīstības plāna pamatnostādnēm!
Tautas veselība ir vērtība, kuras upurēšana nav attaisnojama ar grūtu ekonomisko situāciju. Ne velti Starptautiskās Darba organizācijas (Apvienoto Nāciju organizācijas institūcija, kas līdzinās Trīspusējās sadarbības padomei pasaules līmenī) ieteikumi valdībām globālās finanšu krīzes pārvarēšanai paredz, ka viens no stratēģiskajiem rīcības virzieniem tautsaimniecības ātrākai atveseļošanai ir sabiedrisko pakalpojumu (tajā skaitā – veselības aprūpes) stabilizēšana, lai nostiprinātu iedzīvotājos drošības sajūtu un ticību nākotnei.
Ņemot to vērā, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pieprasa no saņemtiem starptautiskajiem aizdevumiem bez vilcināšanās piešķirt 100 miljonus latu Latvijas veselības aprūpes 2009. gada budžetam. Uzsveram, ka runa nav par darba samaksas paaugstināšanu, bet gan par nozares izdzīvošanai vajadzīgu līdzekļu savlaicīgu “piešūšanu” atpakaļ pēc amputācijas: tā vietā, lai šogad veselības aprūpei piešķirtu papildus 45 miljonus latu inflācijas radīto zaudējumu segšanai, aptuveni tikpat daudz tika atņemts. Vēl 10 miljoni latu 2009. gadā būtu nepieciešami, lai kompensētu pievienotās vērtības nodokļa paaugstināšanu medikamentiem un pārējām precēm (ūdens, siltums, pārtika, utt.), bez kurām nav iedomājama ārstniecības iestādes ikdiena.
Sirds dziļumos cilvēki Latvijā joprojām tic, ka tiks pasargāti no dzīvības devalvēšanas. Nepieviliet viņus!

Valdis Keris, LVSADA priekšsēdētājs
Ruta Vīksna, LVSADA priekšsēdētāja vietniece
LVSADA valdes locekļi:  Velta Bērtule
Marijanna Logina
Maija Palkavniece
Ardijs Ranks
Valda Stanne
Uldis Urtāns

LBAS ir guvusi plašu atbalstu sabiedrībā un jaunus sabiedrotos NVO vidū savai prasībai par tautas tiesībām pieprasīt Saeimas atlaišanu. LBAS savos uzstādījumos nevirza nevienas politiskas partijas prasības, bet pārstāv savu arodbiedrību biedru sociāli ekonomiskās, darba tiesību un politiskās prasības;

darba ņēmēji un darba devēji ir galvenās nodokļu maksātāju grupas, kuras uztur šo valsti, valdību, Saeimu un kurām arī būs jāatmaksā valdības ņemtais ārvalsts aizdevums. Tāpēc valdības un Saeimas atbildīgi lēmumi nav pieņemami nenormālā steigā un slepenībā bez nopietnas diskusijas un dialoga ar sociālajiem partneriem.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības padome n o l e m j:

1. Informēt visus arodbiedrību biedrus, strādājošos cilvēkus par iespēju piedalīties protesta mītiņā Doma laukumā š.g. 13.janvārī 17.3o.
2. Aktīvi paust savu viedokli pret LR Satversmes, Darba likumu u.c. ar darba tiesībām saistītu normatīvo dokumentu pārkāpumiem:

2.1. darba koplīgumu un nozaru ģenerālvienošanos ievērošana;
2.2. darba samaksas un darba tiesību neaizskaramība;
2.3. sociālā dialoga ievērošana;
2.4. sociālo garantiju ievērošana.

3. Pieprasīt valdībai pārtraukt iejaukties valsts komercsabiedrību un privāto uzņēmumu darbībā, liedzot noritēt normālam dialogam starp darba devēju un arodbiedrībām.
4. Uzdot LBAS vadībai aktivizēt divpusējo un trīspusējo dialogu, pieprasot ievērot sociālo partneru tiesības, nepieļaujot ar darba samaksu un darba tiesībām saistītu jautājumu izskatīšanu slēgtās valdības sēdēs.
5. Nodrošināt arodbiedrību pārstāvju līdzdalību SVF aizņēmuma Uzraudzības padomē, kā arī darba grupā, kas strādā pie darba algu samazināšanas veicināšanas modeļa.
6. Pieprasīt ministru prezidentam sasaukt ārkārtas NTSP sēdi š.g. janvārī, kuras laikā prasīt ziņot par valdības pēdējā laikā pieņemtajiem lēmumiem, sniegtajām garantijām starptautiskajām finanšu institūcijām, kā arī par situāciju ar darba samaksas jautājumu sakārtošanu valsts un pašvaldību komercsabiedrību valdēs un padomēs.
7. Turpināt uzturēt prasību Saeimai izstrādāt Satversmes grozījumus, kas paredzētu tiesības tautai rosināt Saeimas atlaišanu.
8. Sasaukt ārkārtas LBAS padomes sēdi š.g. februāra otrajā pusē, lai lemtu par turpmāko rīcību, neizslēdzot iespēju pieprasīt valdības demisiju.
9. Pilnvarot LBAS priekšsēdētāju Pēteri Krīgeru teikt uzrunu protesta mītiņā.

Priekšsēdētājs P.Krīgers